Domnieki nolēma, ka darbs Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānošanā tiks turpināts un ne ilgāk kā gada laikā tiks izdarītas nepieciešamās korekcijas, kas saistītas ar plānojuma ieviešanu.
Ir nolemts teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos terminu "īpašās apbūves grupas" nomainīt ar "teritorijas fragmenti ar atšķirīgiem apbūves noteikumiem".
Jau ziņots, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sniegusi pozitīvu atzinumu par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu.
Ministrija atļāva apstiprināt plānojuma galīgo redakciju, ja tiks ievērota Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes prasība turpināt centra plānošanu un ne ilgāk kā gada laikā izdarīt nepieciešamās korekcijas.
Rīgas domei tika norādītas vairākas nepilnības, kuras ir jānovērš. Norādīts, ka grafiskajā materiālā lietotie apzīmējumi "nav piemēroti kartogrāfiskā materiāla mēroga noteiktībai, piemēram, ūdens aizsargjosla, kā arī informācijas slāņi nav sakārtoti tā, lai visa informācija būtu lasāma". Grafiskā daļa ir jāpapildina ar visām aizsargjoslām, kuras iespējams attēlot izvēlētajā mērogā M 1:2000. Kartes izdrukai jāizvēlas tāds mērogs, lai varētu izlasīt informāciju.
Aprakstošajā daļā jāietver informācija par teritorijām, kuru faktiskā izmantošana neatbilst plānojumā noteiktajam, un ziņojums par plānojuma atbilstību augstāka līmeņa plānojumam.
Jau ziņots, ka Rīgas vēsturiskā centra (RVC) saglabāšanas un attīstības padome nolēma daļēji atbalstīt RVC saglabāšanas un attīstības plāna trešo redakciju. Padome pieļāva RVC galīgās redakcijas apstiprināšanu ar nosacījumu, ja tiks turpināta RVC plānošana un ne ilgāk kā gada laikā tiks izdarītas nepieciešamās korekcijas.
Rīgas dome 2005.gada novembrī nolēma apstiprināt RVC saglabāšanas un attīstības plāna trešo redakciju par galīgo redakciju, bet RVC padome izteica būtiskus iebildumus.
RVC saglabāšanas un attīstības plānā nozīmīgākās un aizsargājamās kultūrvēsturiskās vērtības ir Vecrīgas panorāma un siluets, Vecrīgas ielu pilsētbūvnieciskās kompozīcija, 17.-19.gadsimta Vecrīgas gludais apmetums, kas raksturīgs Rīgas ēku apdarei, kanāls, parki un dārzi, jūgendstila ēkas, 18.-20.gadsimta koka apbūves elementi, Rīgas pils, Alberta iela, Rīgas Centrāltirgū saglabātie dirižabļu angāri, Rīgas sarkanie spīķeri, Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltne un Rīgas 1.slimnīca.
Paredzēts noteikt neapbūvējamu, sabiedriski atzītu publisko ārtelpu, piemēram, skvēru pie Dailes teātra un Bastejkalnu. Plānots apbūvēt daļu Līvu laukuma un skvēru pie Doma laukuma.
Plānā iestrādāta ideja pārveidot Akmens tiltu par gājēju tiltu. Transporta plūsmu gar Daugavu no Dzelzceļa līdz Vanšu tiltam iecerēts novirzīt tunelī. Starp Akmens un Vanšu tiltu plānots izveidot laukumu, kas tiktu atvēlēts svētku sarīkojumiem, gājējiem un velosipēdistiem.
Plāna galīgā redakcija paredz apbūvi 54,8% RVC teritorijas. Daļu no tā veido pašreizējā apbūve.
Paredzēts, ka RVC teritorijā varēs nojaukt lielāko daļu iekškvartālu ēku, kuru vietā būvētu jaunas mājas. Iecerēts attīstīt RVC apdzīvošanu.
No plānā iekļautās 19 687 768 hektārus lielās platības 18% aizņem ūdeņi, 17% - ielas un laukumi, 18% - jaukta dzīvojamā un darījumu apbūve, 11% - publiskā apbūve, 9% - darījumu apbūve, 10% - ražošanas un noliktavu apbūve, 5% - tehniskā apbūve, 7% - apstādījumi, 2% - ģimenes dārziņi, bet 4% - neizmantotā teritorija.