Uzlabot iedzīvotāju pašreiz neapmierinošo veselības stāvokli, mazināt asinsrites slimību un no tām mirušo cilvēku skaitu, efektivizēt veselības aprūpes sistēmai paredzēto naudas apjomu, likt lielāku uzsvaru uz ambulatorajiem pakalpojumiem un mazināt sniegtās stacionārās palīdzības īpatsvaru un mazināt gultu skaitu slimnīcās – tie ir daži no svarīgākajiem veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas plāna mērķiem, kas jāsasniedz līdz 2011. gadam.
Šo plānu, kas iekļaujas visaptverošās veselības aprūpes sistēmas ietvaros ceturtdien ārkārtas sēdē apstiprināja valdība.

Ministrija norāda, ka „plāna mērķis ir nodrošināt veselības aprūpes sistēmas attīstību ierobežota finansējuma apstākļos, pilnveidojot veselības aprūpes sistēmas vadību, optimizējot resursu iegūšanu un naudas administrēšanas mehānismus, efektivizējot veselības aprūpes pakalpojumu pirkšanu un pakalpojumu sniegšanu, kā arī nodrošinot pakalpojumu sniegšanai nepieciešamos resursus”.

Plāns būs realizēts sešos rīcības virzienos.

Pirmais no tiem paredz izmaiņas veselības aprūpes sistēmas vadībā, efektivizējot tās darbu. Otrais – ienākumu gūšana, pilnveidojot finanšu resursu piesaistīšanu veselības aprūpes sistēmu, trešais – naudas resursu administrēšanas efektivizēšana. Ministrijas ceturtais rīcības virziens paredz veselības aprūpes pakalpojumu pirkšanas panākšanu pēc vienotiem nosacījumiem veidotu finanšu līdzekļu izlietojumu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, nodrošinot, ka valsts budžeta līdzekļi tiek izlietoti salīdzinoši efektīvāku pakalpojumu apmaksai, savukārt piektais – pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju regulācijas mehānismus. Visbeidzot, sestais ceļš paredz cilvēkresursu un materiālo resursu attīstību. Šis punkts ietver medicīniskās palīdzības efektivizāciju, ārstniecības personāla kvalifikācijas palielināšanu, kā arī infrastruktūras attīstību.

Plāns paredz budžeta līdzekļu izlietojumu katram no rīcības ceļiem un tur paredzētajām funkcijām.

Jau vēstīts, ka reformas veselības aprūpes jomā paredzētas, lai efektīvāku padarītu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Paredzams, ka tieši veselības aprūpi un izglītības sistēmu skars visbūtiskākās pārmaiņas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!