Viņa norādīja, ka gadījumā, ja līgumā tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas, Latvija nekavēsies un tūlīt tam pievienosies. Ministre atgādināja, ka arī iepriekšējais ārlietu ministrs Indulis Bērziņš paudis atbalstu līguma parakstīšanai un viņai neesot nodoma "šo mūsu valsts nostāju mainīt".
"Tajā brīdī, kad līguma esošās dalībvalstis ratificēs grozījumus un jaunajām valstīm būs iespēja šo līgumu parakstīt, mēs tūlīt tam pievienosimies."
Līgumu par konvencionālo bruņojumu pasaules lielvalstis izstrādāja neilgi pēc Padomju Savienības sabrukuma, lai novērstu lielu bruņojuma koncentrāciju pie kādas valsts robežām. Līgums regulē bruņojuma apjomu, kas drīkst būt katras konkrētās valsts armijā. Pašlaik tam pievienojušās gan ASV, gan liela daļa Eiropas Savienības valstu.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Ivanovs svētdien paziņoja, ka Maskava neratificēs adaptēto līgumu par konvencionālo bruņojumu Eiropā, kamēr to nebūs oficiāli parakstījušas Baltijas valstis.
"Trīs Baltijas valstis, kuras plāno iestāties NATO, nav parakstījušas Līgumu par konvencionālo bruņojumu Eiropā. Mēs radām sapratni un atbalstu NATO, ka teritorijās, kuras tieši piekļaujas mūsu robežām, nevajadzētu būt melnam juridiskajam caurumam. Tāpēc Krievija uzstāj, ka tai skaidri jāzina, ka Baltijas valstis uzņemsies visas Līguma par konvencionālo bruņojumu Eiropā saistības," paziņoja Ivanovs.