Kā liecina ieraksts tiesu kalendārā, Šteins nonācis uz apsūdzēto sola kādā krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un pēc Krimināllikuma 327. panta otrās daļas par dienesta viltojumu mantkārīgā nolūkā vai personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.
Krimināllietu Vidzemes rajona tiesā tiesnese Agita Papule plāno izskatīt 3. oktobrī pulksten 10.
Kā liecina informācija Cēsu novada pašvaldības mājaslapā, pēc līdzšinējā priekšsēdētāja vietnieka Šteina izteiktas vēlmes atstāt amatu, 31. augusta Cēsu novada domes ārkārtas sēdē ar 12 balsīm par un sešām pret par jauno vietnieci ievēlēta Inese Suija-Markova, kura līdz šim pildīja deputātes pienākumus, tos apvienojot ar izpilddirektores amatu Vides risinājumu institūtā.
Izceļot viņas profesionālās kompetences, domes deputāti uzsvēra viņas stratēģiskās vadīšanas prasmes, izpratni cilvēkresursu attīstībā, kā arī vērtīgu pieredzi zinātniskajā darbā un starptautisko pieredzi.
Savā uzrunā deputātiem Suija-Markova uzsvēra, ka, kopš 2008. gada vadot Vides risinājumu institūtu un paralēli strādājot Cēsu novada domē, viņa pārliecinājusies, ka mazā vietā var darīt lielas lietas un gūt starptautiski nozīmīgus panākumus. Viņa norādīja, ka novadam ir lielas ambīcijas, ir jārealizē nozīmīgi projekti, tāpēc viņa atstās izpilddirektores amatu Vides risinājumu institūtā, lai pilnvērtīgi realizētu sevi domes priekšsēdētāja vietnieces amatā.
Suija-Markova ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā un inovācijās Rīgas Tehniskajā universitātē un pašlaik ir ceturtā kursa doktorante šajā augstskolā. Viņas pētniecības darbs ir saistīts ar zināšanu un tehnoloģiju pārnesi un zināšanu ietilpīgu biznesa pakalpojumu vadīšanu. Lasa lekcijas par projektu vadīšanu, inovāciju tehnikām un radošumu. Mēra jaunā vietniece ir bijusi ASV un Kanādas valdību stipendiāte.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklē kriminālprocesu saistībā ar PSIA "Līgatnes nami" valsts amatpersonas iespējamām prettiesiskām darbībām.
Šis kriminālprocess sākts 2020. gada 12. augustā pēc Krimināllikuma panta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Lai nodrošinātu iespējamā noziedzīgā nodarījuma sekmīgu izmeklēšanu, KNAB izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju par attiecīgo kriminālprocesu, tostarp, iespējamā noziedzīgā nodarījuma subjektu un saturu, nevarot sniegt.
Toreizējā Līgatnes novada dome minēto uzņēmumu nolēma dibināt 2010. gadā. Uzņēmuma galvenais darbības veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata. Pēc administratīvi teritoriālās reformas uzņēmuma saistības pārņēmusi Cēsu novada dome.
Kā aģentūrai LETA šā gada februārī skaidroja bijušā Līgatnes novada domes priekšsēdētājs, kurš pašlaik ieņem Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu, Šteins, pašvaldības rīcībā 2020. gadā nav bijis informācijas par to, ka KNAB veiktu kādas procesuālas darbības pašvaldības SIA "Līgatnes nami" vai būtu ierosināts kriminālprocess. Arī Šteins neesot aicināts sniegt kādu informāciju par pašvaldības kapitālsabiedrības darbību.
Pēc Šteina paustā, pēc tam, kad pašvaldība saņēmusi zvērināta revidenta ziņojumu par to, ka nav iespējams sniegt atzinumu par "Līgatnes namu" finanšu pārskatu par 2020. gadu, pašvaldība veikusi iekšēju auditu, kurā konstatējusi, ka "Līgatnes namos", iespējams, ir veiktas kādas nelikumīgas darbības. "Pašvaldība, pamatojoties uz iekšējā audita rezultātu, atcēla no ieņemamā amata valdes locekli Dāvi Lāci un informāciju nodeva Valsts policijai," skaidro Šteins, piebilstot, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Valsts policija šo iesniegumu nodevusi KNAB.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, pērn 16. jūnijā, stājoties "Līgatnes namu" valdes locekļa amatā, Mikus Dzenis iesniegumā Valsts policijai un Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam (JV) informējis, ka, iepazīstoties ar uzņēmuma finansiālo situāciju, konstatējis, ka "Līgatnes namu" kontos jābūt 240 882,50 eiro, taču, apskatot faktiskos bankas kontu un kases atlikumus, konstatējis, ka kontos ir 92 52, 21 eiro un nezināmu iemeslu dēļ trūkst 148 355,29 eiro.
Stājoties amatā, Dzeņa rīcībā ir bijusi informācija par to, ka 2020. gada 12. augustā KNAB ir sācis kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Šteins uzsver, ka šajā gadījumā neesot runa par naudas pazušanu, bet gan grāmatvedības datu sagrozīšanu, jo laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam kapitālsabiedrība ir strādājusi ar zaudējumiem, taču finanšu pārskatā norādījusi, ka tā strādājusi ar peļņu. Viņš piebilst, ka auditā ir konstatēti atsevišķi darījumi, par kuriem ir samaksāts, taču praktiski nav iespējams gūt pārliecību, ka apmaksātais darbs ir paveikts.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, Lācis "Līgatnes namos" valdes locekļa amatu ir ieņēmis laikā no 2013. gada septembra līdz 2021. gada jūnijam. "Līgatnes namu" apgrozījums 2020. gadā bija 97 301 eiro, peļņa - 385 eiro.
