Labklājības ministrija (LM) ar uzņēmēju organizācijām sākusi sarunas par darba devēja pārziņā esošā slimības perioda saīsināšanu, kas nozīmētu, ka slimības pabalstu no valsts budžeta sāktu maksāt vēl pirms šobrīd likumā noteiktās 11. darba nespējas dienas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Kopš no 2015. gada tika atcelti krīzes laikā noteiktie slimības pabalsta griesti, kopējais valsts izmaksātais apjoms par darba nespējas lapām ir visu laiku audzis un pērn sasniedzis jau 165 miljonus eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā 2014.gadā.
Kā noskaidrojis raidījums, tas skaidrojams ne tikai ar ierobežojumu atcelšanu, bet arī ar to, ka ir audzis algu un attiecīgi arī pabalsta apmērs, kā arī ir vairāk sociālā nodokļa maksātāju, kuri attiecīgi var saņemt slimības pabalstu.
Dati liecina, ka kopumā pērn ir izrakstīts teju miljons darba nespējas lapu, no kurām pusi apmaksājusi valsts, bet pusi darba devēji.
Vienlaikus LM sākusi sarunas ar uzņēmēju organizācijām par to, ka daļu slimības pabalstu izmaksu varētu pārnest no darba devēju uz valsts pleciem, vēsta "Panorāma".
Raidījums arī noskaidrojis, ka puse no pērn izrakstītajām A lapām, par kurām slimības pabalstu maksā darba devējs, izrakstītas uzreiz uz maksimālo desmit dienu termiņu. Veselības ministrija (VM) par šo jautājumu plānojot runāt ar ārstiem, skaidrojot, vai nav iespējami citi risinājumi, piemēram, nosakot darba nespējas lapu uz īsāku periodu, tad atkārtoti izvērtējot pacienta stāvokli un slēdzot darba nespējas lapu vai turpinot to.
Ministrijas uzmanību arī pievērsusi tendence, ka aptuveni 10% visu pērn izrakstīto slimības lapu izdotas ar atpakaļejošu datumu. Pusē gadījumu tās izrakstījuši tieši ģimenes ārsti. VM plānojot meklēt risinājumu arī šai situācijai.
Patlaban likums pieļauj reģistrēt darba nespējas lapu ne ilgāk kā ar piecu dienu nokavēšanos, bet teju 80 000 slimības lapu pērn izdotas vairāk nekā astoņas dienas pēc tajās ierakstītā slimības perioda sākuma, 744 – ar atpakaļejošu datumu virs 100 dienām, bet 28 – ar gada nokavēšanos.
VM gan uzsver, ka nereti apstākļi ir pamatoti, piemēram, ir kādas tehniskas problēmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
