Sīkāku informāciju par paredzamo ekspertu grupas izveidošanu un nosūtīšanas laiku Zeltiņš pagaidām nesniedza. "Katrā ziņā darbam būs nepieciešami ūdenslīdēji," teica Jūras administrācijas direktors.
Šodien apstiprināts negadījuma izmeklēšanas komisijas sastāvs. Par komisijas priekšsēdētāju iecelts Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta direktors Aigars Krastiņš. Tajā darbosies Jūras spēku Meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra priekšnieks Hermanis Černovs, Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits, kādas zvejniecības kompānijas vadītājs un pārstāvis no "Latvijas kuģniecības".
Tiklīdz aizdomās par sadursmi ar "Astrīdu" turētais ar Kipras karogu peldošais "ro-ro" tipa kuģis būs nokļuvis kādā no Amerikas ostām tiks tupināta tā pārbaude. Kādu citu iespējamo "Astrīdas" bojāejas vaininieku izmeklēšanas gaitā konstatēt nav izdevies, stāstīja Zeltiņš.
Kā jau ziņots, Latvijas Jūras administrācija bija noskaidrojusi divus kuģus, kas Baltijas jūras rajonu "Astrīdas" bojāejas vietā šķērsoja laikā, kad varēja notikt katastrofa. Pārbaudot Tallinas ostā ienākušo ar Lielbritānijas karogu peldošo sauskravas kuģi, tika atzīts, ka tas sadursmē nav bijis iesaistīts.
Otra - ar Kipras karogu peldošā kuģa - pārbaude pagaidām pārtraukta, jo tas ir ceļā uz Ameriku. Iepriekš veicot kravas kuģa vizuālu apskati, gan nekādi bojājumi, kas liecinātu par sadursmi, netika konstatēti. Tomēr Latvijas jūras administrācijas rīcībā neesot arī informācijas par citiem jūras transporta līdzekļiem, kas varētu būt bijuši iesaistīti sadursmē.
LETA jau ziņoja, ka izmeklēšanas gaitā apkopotā informācija izslēdz versiju, ka pie Zviedrijas krastiem nogrimušās "Astrīdas" bojāeju varētu būt izraisījis sprādziens.
Kā ziņots, zvejas kuģis "Astrīda" pazuda Baltijas jūrā 10.maija naktī. Zviedrijas krasta apsardze kuģa "Astrīda" vraku atrada apmēram 16-20 metru dziļumā. Pagaidām atrastas četru kuģa apkalpes locekļu mirstīgās atliekas. Par bojā gājušiem tiek uzskatīti visi seši "Astrīdas" komandas locekļi.