Foto: LETA
Izplatītākās problēmas dzīvokļu īres un nomas tirgū, ar kurām saskārušies 26% īrnieku, ir izīrētāja pieprasījums par īri maksāt skaidrā naudā, neizsniedzot samaksu apliecinošu dokumentu, secināts Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujā.

Norēķini skaidrā naudā, neizsniedzot samaksu apliecinošu dokumentu, tiek minēti kā būtiska problēma īres un nomas tirgū kopumā. Secināts, ka 41% izīrētāju maksājumus saņem skaidrā naudā, nemaksājot nodokļus par saimniecisko darbību.

Starp problēmām mitekļa īpašnieku un īrnieku savstarpējās attiecībās, uz kurām norādījuši īrnieki, minēts arī kā arī izīrētāja aizliegums deklarēt dzīvesvietu mājoklī, uz ko kā uz problēmu norādījuši 18% respondentu, īpašnieka ierašanās mājoklī bez brīdinājuma - 16%, un nevēlēšanās parakstīt īres līgumu - 15% respondentu.

Mājokļa izīrētāji visbiežāk saskārušies ar tādu nekorektu īrnieku rīcību kā kavēti īres maksājumi - to norādījuši 45% respondentu, izīrētā mājokļa neuzturēšana kārtībā - 31% respondentu, kā arī īres maksas un maksas par pakalpojumiem nemaksāšana - 30% respondentu, norāda pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Aptaujā secināts, ka vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% mājokļu īres darījumu Latvijā tiek slēgti bez rakstiski sagatavota līguma, īrniekam un izīrētājam mutiski vienojoties savā starpā.

Savukārt nepilnīgi vai nepareizi noformētu līgumattiecību dēļ 51% īrnieku un 58% izīrētāju saskārušies ar dažādām problēmām, nelikumībām vai krāpniecību.

Lai arī ceturtā daļa īres darījumu tiek balstīti uz mutiskas vienošanās pamata, kā izplatītākā mājokļa īres līgumattiecību forma visbiežāk tiek izmantots standarta, pašrocīgi gatavots īres līgums - šādu pieeju izmanto puse jeb 50% īrnieku. Notariāli apliecināts īres līgums ir vien 4% īrnieku, savukārt 15% īrnieku un izīrētāju attiecības tiek regulētas citā veidā.

Kavēti vai nesamaksāti rēķini ir viens no strīdiem, kas tiek izšķirts tiesās. Lai arī gandrīz puse jeb 47% īrnieku atzinuši, ka gadījumos, ja izveidotos konflikts ar mājokļa īpašnieku, viņi visdrīzāk nevērstos tiesā, tiesu statistika liecina, ka kopš 2010. gada iesniegto prasību par īrnieku izlikšanu īres maksas nemaksāšanas dēļ skaits palielinājies par 21%, portāls "Delfi" uzzināja LZNP. 

2010. gadā tiesā skatītas 363 prasības izlikšanu no mājokļa īres nemaksāšanas dēļ, taču pērn tās bijušas jau 438 prasības. Tāpat iedzīvotāji vēršas tiesā ar prasībām par īres maksas noteikšanu, paaugstināšanu vai samazināšanu, līguma izbeigšanu un īrnieka izlikšanu.

Noslēgtā īres līguma vai vienošanās veidam ir tieša saistība ar iedzīvotāju pārliecību par viņu tiesību un interešu aizstāvību.

"Kopumā vairāk nekā piektā daļa jeb 22% īrnieku, kā arī 28% izīrētāju nav pārliecināti, ka esošās līgumattiecības nodrošinās viņu tiesību aizsardzību konfliktsituācijās. Turklāt lielāka nepārliecinātība un šaubas ir to īrnieku vidū, kuriem ir mutiska vienošanās ar izīrētāju, norāda LZNP priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) darbības veidu - sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana līdz šim ir reģistrējušas 13 168 fiziskās personas. Savukārt 3225 personas ir izmantojušas likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredzēto iespēju paziņot VID par saimnieciskās darbības veikšanu bez reģistrēšanās.

Nereģistrētas saimnieciskās darbības ierobežošana kā viens no pasākumiem cīņā ar ēnu ekonomiku ir bijusi viena no VID darbības prioritātēm, kā rezultātā ir pieaudzis reģistrēto personu skaits tieši pēdējos gados.

2011. gadā minēto darbības veidu ir reģistrējušas 967 personas un paziņojušas par saimnieciskās darbības veikšanu 129 personas, 2012. gadā - attiecīgi 3505 un 2311 persona, savukārt 2013. gada pirmajos divos mēnešos jau 589 un 341 persona, norāda VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!