Aptauja: 36% studentu var atlikt naudu uzkrājumiem
Foto: F64

Vairāk nekā pusei jeb 58% studentu ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 180 latus, tomēr 36% ik mēnesi var atlikt naudu uzkrājumiem, liecina "GE Money Bank" un Naudas plānošanas centra veiktā Latvijas studentu aptauja.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Savukārt 64% studentu nekrāj vispār, to visbiežāk pamatojot ar to, ka neatliekot līdzekļu vai ka šādi uzkrājumi nemaz nav vajadzīgi.

Katrs piektais Latvijas students ik mēnesi gribētu iekrāt vismaz 50 latu. Tajā pašā laikā no tiem studentiem, kuri krāj, 42% ik mēnesi uzkrājumiem novirza līdz 20 latiem, 31% - no 21 līdz 50 latiem, bet 11% - no 51 līdz 100 latiem.

Aptaujāto studentu vidū 36% ir pastāvīga darba vieta, 21% strādā gadījuma darbus un papildus saņem stipendiju vai kabatas naudu no vecākiem, vēl katrs piektais saņem tikai stipendiju vai kabatas naudu.

24% studentu pelna no 181 līdz 360 latiem, bet 18% - vairāk nekā 360 latu mēnesī. Kaut arī lielai daļai ienākumi sasniedz vai ir pat mazāki nekā minimālā alga, tomēr 46% no tiem, kuri veido uzkrājumus, atrodas tieši šajā ienākumu grupā.

Jāņem vērā, ka vidēji katrs piektais students, kura ikmēneša ienākumi nepārsniedz 180 latu, studiju laikā dzīvo pie vecākiem, līdz ar to tiek minimizēti izdevumi par mājokli, bet 45% dzīvo kopmītnē.

Caurmērā ik mēnesi summu līdz 20 latiem cenšas atlikt studenti vecumā līdz 22 gadiem, kamēr tie studenti, kuru vecums pārsniedz 23, biežāk katru mēnesi uzkrāj 30-40 latus.

Jautāti par to, kas motivētu sākt krāt vai arī krāt vairāk, studenti visbiežāk norādīja - ja viņiem būtu lieka nauda. Vienlaikus bieži tika minēti arī tādi motivācijas avoti kā konkrēts mērķis, kam krāt, kā arī iespēja papildus nopelnīt, pateicoties izdevīgiem procentiem.

Studenti drīz vien veidos valsts ekonomiku, viņi ir nākamie nodokļu maksātāji un patērētāji, vecāki, kas saviem bērniem mācīs, kā rīkoties ar naudu. Tādēļ ir būtiski, lai viņi jau laikus izprot, kā plānot savu naudas plūsmu tā, lai atliktu arī uzkrājumiem, kas savukārt palīdzēs izvairīties no pēkšņiem finansiālajiem satricinājumiem, skaidro "GE Money Bank" Komunikācijas daļas vadītāja Nora Grase.

Naudas plānošanas centra vadītāja Signe Bierande norāda, ka, sākot krāt, it sevišķi, ja iepriekš tas nav bijis ieradums, viens no būtiskākajiem soļiem ir noteikt sev mērķi, kam vēlas uzkrāt. Šim mērķim jābūt reālam un sasniedzamam noteiktā laikā.

Nākamais solis būtu izvēlēties tādu krāšanas metodi, kas šķiet ērta. Piemēram, var katru dienu atlikt pa latam, var atlikt uzreiz mēneša sākumā lielāku summu vai katras nedēļas beigās salīdzinoši mazāku summu, saka Bierande.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form