Aptauja: 51% Latvijas iedzīvotāju Krievijas stratēģiskās raķetes Kaļiņingradā neuzskata par draudu
Foto: AFP/Scanpix

Aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju uzskata Krievijas plānus izvietot Kaļiņingradā taktiskos raķešu kompleksus "Iskander" par draudiem Latvijas drošībai, bet vairāk nekā puse iedzīvotāju – 51% - to par draudiem neuzskata, liecina pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā ar LNT raidījumu "900 sekundes" decembra sākumā veiktais pētījums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņojis, ka taktiskie raķešu kompleksi "Iskander" tiks izvietoti Kaļiņingradā, ja Maskavai sarunās ar Vašingtonu neizdosies panākt, ka tiek ņemti vērā tās iebildumi pret NATO iecerēto pretraķešu aizsardzības sistēmu (PAS) Eiropā.

Aptaujas dati liecina: 16% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka raķešu komplekss Latvijas pierobežā noteikti radīs draudus Latvijas drošībā, bet 24% - ka tas drīzāk radīs draudus Latvijas drošībai.

Vairāk nekā puse iedzīvotāju – 51% - neuzskata, ka tas radītu draudus Latvijas drošībai. 25% uzskata, ka tas drīzāk neradīs, savukārt 26% ir pārliecināti, ka tas noteikti neradīs draudus Latvijas drošībai.

Aptuveni 9% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Vai Jūs personīgi šāda raķešu kompleksa izvietošanu Latvijas pierobežā uzskatāt par draudiem Latvijas drošībai?

Jau vēstīts, ka Krievija gatavojas vairākos valsts Eiropas daļas reģionos izvietot taktisko raķešu kompleksus "Iskander", ja neveiksmi cietīs sarunas par ASV iniciēto pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā.

Iepriekš ziņots, ka "Iskanderus" var izvietot Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā, tagad starp iespējamām dislokācijas vietām tiek minēts Krasnodaras novads. Kā norādījuši  informētāji no diplomātu aprindām," tas ļaus kompensēt draudus, ko Krievijas kodolpotenciālam rada ASV PAS elementu izvēršana mūsu robežu tuvumā." Krievija var īstenot arī citus atbildes pasākumus . Tajā skaitā ir radiolokācijas staciju būve, kuru uzdevums būs traucēt ASV PAS sistēmas radariem. Krievija arī var atteikties no iepriekš plānotās stratēģiskās nozīmēs raķešu karaspēka Kozeļskas divīzijas izformēšanas.

Krievija vēlas juridiski saistošas garantijas , ka PAS nebūs vērsta pret tās kodolpotenciālu. ASV piekrīt rakstiski to apliecināt, taču juridiskas saistības nevēlas uzņemties.

Patlaban ASV ir vienojusies ar vairākām Eiropas Savienības valstīm un Turciju par PAS elementu izvietošanu. Krievijas pārstāvji pauduši, ka PAS elementi parādīsies arī uz ASV karakuģiem Baltijas un Barenca jūrās. ASV valdība paziņoja, ka tā vairs nesadarbosies ar Krieviju  konvencionālā bruņojuma līguma ietvaros. Krievija vairs nesaņemšot informāciju par konvencionālo bruņojumu Eiropā. Šajā kategorijā ietilpst tanki un smagā bruņutehnika, kā arī artilērija ar kalibru virs 100 milimetriem, militārās lidmašīnas un helikopteri. Krievijas militārie inspektori vairs netiks ielaisti NATO bāzēs Eiropā.

Krievija apturēja savu darbību minētā līguma ietvaros 2007. gadā, norādot, ka pēc NATO paplašināšanās Austrumeiropā, jaunās alianses dalībvalstis vairs nepilda šā līguma nosacījumus un rodas "spēku līdzsvara trūkums".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form