Lielākā daļa iedzīvotāju neatbalsta valdības ieceri iesaldēt valsts pārvaldē strādājošo algas, liecina "Latvijas faktu" veiktā sabiedriskās domas pētījuma rezultāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Atbalstu valdības nostājai 2009. gadā iesaldēt valsts pārvaldē strādājošo algas pauduši 32,2% aptaujāto bet 62,6% iedzīvotāju kopumā izteikušies pret algu iesaldēšanas politiku.

Savukārt jautājumā par optimālāko valsts palīdzības veidu, atvieglojot iedzīvotāju rūpes par bērniem, 41% respondentu norādījis uz nepieciešamību palielināt bērnu pabalstus. Iedzīvotāju vidū, kuru ģimenēs ir bērni līdz 15 gadu vecumam, minēto viedokli pauda katrs otrais aptaujātais.

Tāpat Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka aktuālākie valdības risināmie jautājumi ir inflācijas mazināšana, valsts sektorā strādājošo algu palielināšana un pensiju paaugstināšana, kā arī jaunu darba vietu radīšana.

Sabiedrībā dominē viedoklis, ka valdībai noteikti vajadzētu ietekmēt administratīvi regulējamo pakalpojumu cenas (piemēram, gāzes, elektroenerģijas, siltuma, telekomunikācijas pakalpojumu), lai nepieļautu to pieaugumu. Minēto viedokli pārstāvēja 78% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

2008. gada septembrī vairums (72,2%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju valsts ekonomiskās situācijas attīstību pēdējā gada laikā vērtēja kritiski. Turklāt septembrī par 6% pieaudzis to respondentu skaits, kas uzskata, ka ekonomiskā situācija ir ievērojami pasliktinājusies (salīdzinoši no 24,5% jūnijā līdz 30,7% septembrī). Ekonomiskās situācijas attīstības prognozes nākamajiem 12 mēnešiem ir mazāk kritiskas par pašreizējās situācijas vērtējumu -samazinājies to respondentu skaits, kas uzskata, ka situācija pasliktināsies (no 50,3% jūnijā uz 44,2% septembrī), savukārt optimistisku viedokli pauda 14,9% aptaujas dalībnieku. Divas trešdaļas no aptaujātajiem (66,6%) prognozē bezdarba līmeņa pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā.

Izvērtējot ģimenes finansiālo situāciju, kritisku novērtējumu, salīdzinājumā ar laika posmu pirms 12 mēnešiem, sniedza gandrīz puse (47%) no aptaujātajiem. 38,6% respondentu norāda, ka finansiālā situācija palikusi bez izmaiņām, savukārt 14,3% aptaujāto atbildējuši, ka finansiālā situācija kļuvusi labāka. Pesimistiskāko vērtējumu snieguši nepilsoņi un cilvēki vecumā no 65-74 gadiem. Ja nāktos taupīt līdzekļus, respondenti pauda gatavību samazināt izdevumus alkohola un cigarešu patēriņam (45,2%), izklaides pasākumiem (42%), grāmatu un preses iegādei (28,4%), degvielai (19,6%), apaviem un apģērbam (14,1%).

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form