Aptauja: 63% Latvijas iedzīvotāju raizējas par datu drošību internetā

63% Latvijas iedzīvotāju, kas lieto internetu, nav pārliecināti par savu datu drošību internetā un 25% par to drīzāk nav pārliecināti. Par savu datu drošību nepārliecinātākas ir sievietes, bet visdrošākie ir jaunieši vecumā no 15 – 24 gadiem.

Par galvenajiem drošības riskiem Latvijas iedzīvotāji uzskata sev svarīgas informācijas zaudēšanu datorvīrusu dēļ (90%) un iespēju, ka var tikt izmantoti bankas dati un veikta finanšu krāpniecība (83%). Trešajā vietā, īpaši starp sievietēm, ir bažas par bērnu drošību internetā. Latvijas iedzīvotāji sāk apzināties arī identitātes zagšanas draudus sociālajos tīklos, kas paliek arvien izplatītāka parādība citur pasaulē, izdarot manipulācijas citu cilvēku vārdā. Daudz lielākā mērā tas uztrauc jauniešus, kas arī ir aktīvākie interneta patērētāji, liecina aptauja.

No lietotāju drošības viedokļa Latvijas iedzīvotāji jūtas nodrošinājušies pret kibernoziedzniekiem, jo 86% aptaujāto ir antivīrusu programmas, taču tajā pašā laikā par tām maksāt ir gatavi tikai nedaudz vairāk kā puse – 53%. Pēc aptaujāto domām, lielākais riska faktors ir aizdomīgu interneta lapu apmeklēšana, kas ir galvenais datorvīrusu avots (82%).

Lai arī lietotāji ir veikuši drošības pamatsoļus, tie lielākoties ir tikai mierīgas sirdsapziņas iegūšanai. Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka Aleksandra Buko pieredze liecina, ka "pašpaļāvība un bezatbildība ir kibernoziedzības attīstību ietekmējošs faktors". "Viens no kibernoziegumu izplatītākajiem cēloņiem ir tieši lietotāju pavirša attieksme pret savu datu un datorsistēmas drošību. Tikai retais izmanto sensitīvu datu šifrēšanu, regulāri maina piekļuves paroles, šifrē bezvadu pieejas punkta datu plūsmu un izmanto sarežģītas paroles. Vēl joprojām ir lietotāji, kas aktīvi reaģē uz paziņojumiem vai e-pasta vēstulēm no nezināma vai acīmredzami viltota avota, rezultātā kļūstot gan par identifikācijas zādzības, gan krāpšanas, gan arī kaitīgas programmas izplatīšanas upuriem," norāda policists.

Šo faktu apstiprina arī aptaujas dati - arvien vairāk iedzīvotāju sāk apzināties, ka kibernoziedzniekus vairs tik ļoti neinteresē uzņēmumi, kā privātpersonu dati – tieši tādēļ, ka pēdējie nepietiekami rūpējas par savu drošību. Taču tajā pašā laikā par zināmu situācijas nenovērtēšanu liecina tas, ka ļoti daudz aptaujāto uzskata, ka datora lietošanas riski ir pārspīlēti.

"Šī pētījuma rezultāti parāda, ka arī Latvijas iedzīvotāji sāk apzināties to, ka mūsu virtuālā drošība nav izolēta no visas pasaules. Veidojas apziņa, ka kibernoziegumi vairs nenotiek tikai "tur, ārā" un mainās mūsu uztvere - ar vārdu "drošība" nesaprotot tikai dzelzs durvis un apgaismotas ielas, bet arī domājot par atstātajām pēdām virtuālajā vidē," norāda "Panda Security" direktors Guntars Netenbergs.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas dati liecina, ka 2010.gada pirmajā pusgadā valstī tika reģistrēts 151 notikums saistībā ar kibernoziedzību. 66 gadījumos uzsākti kriminālprocesi un notiek izmeklēšana. "Šie skaitļi norāda uz pārkāpumu interneta vidē pakāpenisku un stabilu pieaugumu, kā rezultātā kibernoziedzība kļūst arvien izplatītāka un sabiedrībai kaitīgāka, palielinoties arī nodarīto zaudējumu apmēram. Ja kibernoziedzības pirmsākumos galvenais motīvs bija pašapliecināšanās, tad šobrīd galvenais motīvs ir prettiesiska mantiska labuma ieguve," norāda Buko.