Foto: Shutterstock
Latvijas iedzīvotāju vidū sēņošana ir populāra nodarbe, un lielākā daļa jeb 91% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi dzīvē ir sēņojuši, noskaidrots "Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktajā aptaujā.

Savukārt 28% ir aktīvi sēņošanas cienītāji, kuri izmanto katru iespēju doties uz mežu pēc sēnēm. Starp tiem, kuri izmanto katru iespēju sēņot, 30% ir sievietes un 25% vīrieši.

Sēņošana populārākā ir starp Vidzemes iedzīvotājiem – 42% apgalvojuši, ka izmanto katru iespēju sēņot, 33% ir no Latgales, 30% – Zemgales, 28% – Pierīgas un Kurzemes un tikai 20% starp Rīgas iedzīvotājiem.

Aktīvākie sēņotāji ir vecumā no 50 līdz 74 gadiem, bet vismazāk to, kuri izmanto katru iespēju sēņot, ir vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

"Latvijā ir raksturīgi, ja sēņošana ģimenē ir populāra, tad zināšanas par ēdamajām sēnēm un labākajām sēņu vietām tiek veiksmīgi nodotas nākamajām paaudzēm. Sēņošana veselībai ir arī laba aktīvā atpūta, jo cilvēks vairākas stundas atrodas svaigā gaisā, aktīvi staigā, prieks par atrastajām sēnēm veicina endorfīnu izstrādāšanos organismā, tādējādi arī veicinot imunitāti un mazinot stresu," sacīja "Mēness aptiekas" farmaceits Vadims Brižaņs.

Tāpat viņš norādīja, ka tomēr jārēķinās, ka tā ir arī papildu slodze organismam, un katram jāizvērtē savi spēki. Sēņotājam līdzi noteikti vajadzētu būt dzeramajam ūdenim, kādam enerģijas avotam, medikamentiem, ko lieto ikdienā, iespējams, noderēs arī plāksteris. Un noteikti par došanos konkrētā mežā ir jāpabrīdina tuvinieki, draugi vai kaimiņi un līdzi jāņem pilnībā uzlādēts mobilais tālrunis.

Savukārt apģērbam vajadzētu būt vieglam un ērtam, tādam, kas pasargā no ērcēm, atbilstoši jāsaģērbjas, ja ir lietains laiks.

Savukārt 50% respondentu aptaujā apstiprinājuši, ka sēņo reti, bet 14% norādījuši, ka sēņojuši tikai pāris reizes dzīvē. Tādu sēņotāju visvairāk ir starp gados jaunākajiem respondentiem un rīdziniekiem.

Kā norādīja Brižaņs, ja šādi cilvēki bez labām zināšanām par ēdamajām sēnēm tomēr izlemj doties sēņot, potenciāli viņiem ir lielākais risks grozā ielikt kādu neēdamu sēni un saindēties pašiem vai saindēt citus sēņu mērces baudītājus.

"Ja par kādu sēni neesat 100% pārliecināti, ka tā ir ēdama, atstājiet mežā. Tāpat nevajadzētu iegādāties sēnes, ko paši nepazīstat. Ja tomēr saindēšanās notiek ar indīgām, bojātām vai nepareizi sagatavotām sēnēm, nekavējoties nepieciešama mediķu palīdzība," uzsvēra Brižaņs.

Pētījumi liecina, ka sēnes spēcina imūnsistēmu un pretiekaisuma iedarbības dēļ var palīdzēt astmas, artrīta un alerģijas gadījumā. Lielos daudzumos sēnes ēst gan neiesaka, jo to sastāvā esošo slāpekļa savienojumus dēļ tās organismam grūtāk pārstrādāt.

Sēnēs ir maz kaloriju, tās ir bagātīgas ar olbaltumvielām un šķiedrvielām, daudz mikroelementu kā cinks, varš, fluors, kālijs, magnijs, dzelzs, nātrijs, sērs un hlors. Tāpat tajās ir A vitamīns (vairāk baravikās, gailenēs, rudmiesēs), B grupas vitamīni, sevišķi B3 vitamīns un В1 vitamīna ziņā sēnes ir līdzvērtīgas graudaugiem, kā arī D vitamīna ziņā tās līdzinās sviestam.

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja "Mēness aptieka" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" 2022. gadā veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Respondenti snieguši atbildes, izvēloties vairākus atbilžu variantus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!