Tikai 7% no aptaujātajiem ir atbildējuši, ka nekad nav pārkāpuši atļauto braukšanas ātrumu. Vienlaikus, atbildot uz jautājumu, cik lielā mērā visbiežāk nācies pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, 51% respondentu atzinuši, ka to pārsniedz robežās no 11 līdz 20 kilometriem stundā un 42% - līdz 10 kilometriem stundā.
Ievērojami mazāks ir lielāka ātruma pārkāpēju - 5% atzinuši, ka nācies pārsniegt atļauto ātrumu 20 līdz 50 kilometriem stundā robežās un tikai 1% pārsniedzis atļauto ātrumu par vairāk nekā 50 kilometriem stundā.
Savukārt nepilna trešdaļa jeb 33% aptaujāto autovadītāju atzinuši, ka pirms auto vadīšanas ir kādreiz lietojuši alkoholu, narkotikas vai citas apreibinošās vielas, 7% no viņiem, pārkāpjot likuma atļautās normas un 26% likuma atļautās normas robežās. 67% norāda, ka nekad nav braukuši reibumā.
Sniedzot atbildes uz jautājumiem, kas liecina par autovadītāja attieksmi pret drošības jostas lietošanu, 71% atzinuši, ka vienmēr piesprādzē drošības jostu. 18% piesprādzējas tikai sēžot automašīnas priekšējā daļā - vadītāja vai blakussēdētāja krēslā, bet nesprādzējas atrodoties automašīnas aizmugurējos sēdekļos. 11% respondentu norādījuši, ka vispār nelieto drošības jostas.
Pārvadājot bērnus augumā līdz 150 centimetriem ar automašīnu, lielākā daļa -64% - vienmēr lietojot bērnu sēdeklīšus vai speciālos paliktnīšus, atbilstoši bērna svaram un vecumam. Tomēr katrs trešais automašīnas vadītājs to nedara vai dara dažreiz.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norādīja, ka vairāki pagājušajā gadā notikušie ceļu satiksmes negadījumi iezīmējuši būtisku tendenci – daudzos no tiem bojā gājuši tieši pasažieri, kuri nebija piesprādzējušies. "Dažos īpaši traģiskos negadījumos secinājām, ja pasažieri būtu lietojuši drošības jostas, visticamāk tie nebūtu miruši," piebilda Krapsis.