Foto: F64
Latvijas iedzīvotāji ir nobažījušies, ka nākamo paaudžu laikā moderno ārzemju vārdu dēļ izzudīs tradicionālie latviešu personvārdi Grieta, Miķelis, Jēkabs un citi, liecina pēc "P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" pasūtījuma veiktajā socioloģiskajā pētījumā, kura interneta panelī ietilpst 650 Latvijas iedzīvotāju.

Pētījuma ietvaros atbildot uz jautājumu, kādi latviešu personvārdi nākamo paaudžu laikā moderno ārzemju vārdu ietekmē visdrīzāk varētu izzust, 37% aptaujāto min Grietas vārdu. Katrs piektais uzskata, ka apdraudēts varētu būt Miķeļa, bet katrs desmitais – Jēkaba vārds. 15% aptaujāto gan uzskata, ka tuvāko paaudžu laikā nav apdraudēts neviens latviešu personvārds, tostarp Jānis, Ilze, Māra, Ieva un citi.

Vairāk nekā puse (56%) aptaujāto neatbalsta moderno ārzemju vārdu piešķiršanu bērniem, jo ir pārliecināti, ka tādējādi izzudīs latviešu vārdi. Katrs piektais respondents par šo jautājumu izsakās neitrāli, norādot, ka vārda izvēle savam bērnam ir katra paša ziņā. Bet teju katrs ceturtais aptaujātais pauž pozitīvu nostāju, uzskatot, ka neparasts vārds - tā cilvēkam ir iespēja izcelties starp citiem indivīdiem.

Savukārt, vērtējot tendenci bērniem dot vairākus vārdus, gandrīz trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tā ir modes lieta un vecāku iegriba, bet vēl teju trešdaļa - ka tā ir tikai formalitāte uz papīra, jo cilvēku parasti uzrunā tikai vienā vārdā. Taču katrs ceturtais pret šo jautājumu izturas ar humoru, atbildot, ka vairāki vārdi – tā ir iespēja cilvēkam svinēt vārda dienu vairākas reizes gadā.

22.maijā, kas kalendārā ir atzīmēts kā kalendārā neiekļauto vārdu īpašnieku apsveicamā diena, neparasto vārdu nēsātājus apsveic tikai 46% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Savukārt vairāk nekā puse respondentu norāda, ka cilvēkus, kuru vārdi nav iekļauti kalendārā, vārda dienā neapsveic vispār.

Iztaujājot pētījuma dalībniekus par apmierinātību ar saviem vārdiem, izveidojās divu vadošo viedokļu grupas. 42% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņiem savs vārds ļoti patīk. Gandrīz tikpat daudz respondentu (44%) atbild, ka viņiem ir vienalga, kādu vārdu vecāki devuši, bet neapmierināta ar savu vārdu ir salīdzinoši neliela sabiedrības daļa – tikai 14% respondentu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!