roberts kilis
Foto: AFI

Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosinājumu likvidēt valsts finansētas studiju vietas un mudināt studentus ņemt valsts garantētus studiju kredītus, kurus dzēstu prioritāro nozaru programmu absolventiem, atbalsta tikai 23% iedzīvotāju, liecina "TNS Latvia" sadarbībā ar LNT raidījumu "900 sekundes" oktobra beigās veiktais pētījums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vairums (67%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta  Ķīļa rosinātās izmaiņas augstākās izglītības finansēšanā (47% pilnībā neatbalsta, savukārt 20% drīzāk neatbalsta).  

Izmaiņas augstākās izglītības finansēšanā atbalsta 23% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Katram desmitajam aptaujātajam (10%) nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jau vēstīts, ka Ķīlis piedāvā sešus izglītības sistēmas reformu virzienus. Viņš uzskata, ka izglītības finansēšanas princips "nauda seko" ir jāievieš visās izglītības pakāpēs, sākot no bērnudārza līdz vidusskolai, savukārt augstāko izglītību ir jāfinansē, izmantojot ilgtermiņa kredītus.

Ķīlis domā, ka skolu finansēšanā būtu jāpāriet uz vaučeru jeb valsts finansējuma galvojumu sistēmu, jo tas ļautu katram bērnam saņemt vienādu finansējumu visās pašvaldībās.

Ķīlis uzsver, ka Latvijā, samazinoties studentu skaitam, ir nesamērīgi daudz augstskolu. Viņš uzskata, ka optimālākais augstskolu skaits Latvijā būtu desmit valsts augstskolas. Reģionālajām augstskolām resursu ekonomijas vārdā būtu jāapvienojas un jāveido konsorcijs. Augstskolām būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē daudzo studiju programmu skaits un jāpiedāvā daudz plašākas programmas, lai cilvēki iegūtu daudzpusīgu izglītību un spētu pielāgoties darba tirgus mainīgajām prasībām. Augstskolām būtu jāstrādā atbilstoši starptautisko kvalifikācijas standartu prasībām, lai absolventi spētu sevi realizēt dažādos darba tirgos.

Ķīlis uzskata, ka par mazo lauku skolu likteni būtu nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa plānu, lai vecākiem būtu laikus zināms, kā viņi var plānot savas ģimenes dzīvi. Tāpat ir aktuāls jautājums par Izglītības un zinātnes ministrijas efektivitāti. "Latvija nepiedodami atpaliek digitālās apmācības pārvaldības jomā, kas nav pieņemami 21.gadsimta otrajā desmitgadē, un nākamo triju gadu laikā ir jārod risinājums šīm problēmām," norādīja Ķīlis.

Runājot par vidējās izglītības iegūšanas vecumu, Ķīlis uzskata, ka vidusskolu vajadzētu pabeigt 18 gadu vecumā, savukārt saistībā ar mācību sākšanu no sešu gadu vecuma ir jāņem vērā katra bērna individuālā attīstība un nedrīkstētu noteikt obligātu izglītības vecumu no sešiem gadiem, jo īpaši, ja mācības tiek plānotas ar esošajām mācību metodēm, kur lielākā laika daļa tiek pavadīta, rāmi sēžot skolas solā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ķīļa reformas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form