Gandrīz puse - 49% - Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noteikti neatbalsta šādu iniciatīvu, savukārt 13% drīzāk neatbalsta iniciatīvu krievu valodu noteikt par otru valsts valodu Latvijā.
11% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju drīzāk atbalsta, savukārt 24% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pilnībā atbalsta iniciatīvu rosināt izmaiņas par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, liecina pētījums.
Salīdzinoši biežāk iniciatīvu par krievu valodas kā otras valsts valodas noteikšanu atbalsta cittautieši, Rīgas un Latgales iedzīvotāji, nepilsoņi, bezdarbnieki un mājsaimnieces.
3% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Jau vēstīts, ka biedrība "Dzimtā valoda" iesniedza CVK parakstus par Satversmes grozījumiem, kas krievu valodu atzītu par otru valsts valodu Latvijā.
Parakstu pārbaudi CVK solīja sākt pēc 11.Saeimas vēlēšanām. Parakstu notariālie apliecinājumi ir apkopoti uz 4405 lapām, kurās atbilstoši iesniedzēju sniegtajām ziņām ir 12516 vēlētāju paraksti.
Likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" paredz, ka tiesības uzsākt likuma ierosināšanas procedūru un iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu ir ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem, un katram parakstam ne agrāk kā 12 mēnešus pirms iesniegšanas CVK jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības. CVK jāpārbauda paraksti, un, ja izrādīsies, ka ir apliecināti vismaz 10 000 parakstu, CVK jāizsludina nākamais likuma ierosināšanas posms – 30 dienu parakstu vākšana.
Šajā laikā vēlētāji par Satversmes grozījumu projektu varēs parakstīties pašvaldību noteiktajās parakstu vākšanas vietās Latvijā un Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs.
Satversmes grozījumu projekts tiks iesniegts izskatīšanai parlamentā, ja abās parakstu vākšanas kārtās to būs atbalstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita. Atskaites punkts šajā gadījumā būs jau 11.Saeimas vēlēšanu dienā, 17.septembrī, reģistrētais balsstiesīgo pilsoņu skaits. 11.Saeimas vēlēšanu izsludināšanas dienā, šā gada 26.jūlijā, valstī bija reģistrēti 1 542 700 balsstiesīgi pilsoņi.
Ja Saeima vēlētāju iesniegto Satversmes grozījumu projektu noraidīs vai grozīs, būs jārīko tautas nobalsošana. Lai Satversmes grozījumi tiktu pieņemti, tautas nobalsošanā tie jāatbalsta vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.