Gandrīz ceturtdaļai jeb 23% Latvijas iedzīvotāju kādreiz dzīvē bijusi Jaungada apņemšanās ēst veselīgāk, liecina socioloģisko pētījumu uzņēmuma SKDS veiktās aptaujas dati.
Saskaņā ar decembra sākumā visā Latvijas teritorijā veikto aptauju, 37% iedzīvotāju atzinuši, ka aizejošo 2018. gadu sagaidījuši ar jaunu apņemšanos.
Pati populārākā Jaunā gada apņemšanās ik gadu ir vēlme ēst veselīgāk. Gandrīz katram piektajam jeb 23% Latvijas iedzīvotāju kādreiz dzīvē ir bijusi šāda Jaungada apņemšanās. Savukārt apņemšanās sākt nodarboties ar sportu (21%) ir otrajā vietā, bet smēķēšanas atmešana (12%) ierindojas tikai TOP devītajā vietā.
Jaungada apņemšanos TOP trešajā vietā ir nodomi paveikt kādus iekrājušos darbus, bet ceturtajā –atbrīvoties no nevajadzīgām mantām.
Piektajā vietā ir apņemšanās ieviest kārtību savā saimniecībā – skapjos, garāžā, mājoklī. Savukārt sestajā vietā ir nodomi biežāk ceļot, bet septītajā – vairāk laika pavadīt svaigā gaisā.
Astotais populārākais nodoms ir vairāk taupīt naudu. Apņemšanās atmest smēķēšanu ir TOP devītajā pozīcijā. TOP 10 noslēdz apņemšanās izskaust kādu sliktu rakstura īpašību.
"Uzskats, ka gadu mijā cilvēki visbiežāk apņemas sākt nodarboties ar sportu vai atmest smēķēšanu, izrādījās tikai sabiedrībā populāra metafora. Tas mazliet pārsteidz, jo aptuveni puse no aptaujātajiem bija smēķētāji, un 39% atzina, ka ģimenē viņiem to pārmet. Tātad apņemšanās atmest smēķēšanu vai šī ieraduma maiņa uz veselībai mazāk kaitīgām alternatīvām, kam nav arī nepatīkamās smakas, piemēram, e-cigaretēm vai karsējamo tabaku, varētu veicināt attiecību uzlabošanos ģimenē," atklāja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Aptaujas dati liecina, ka savus gada sākumā nospraustos mērķus izdevies īstenot tikai 9% aptaujāto. Daļēji īstenot savu apņemšanos izdevies 66% aptaujāto, bet 23% atzinuši pilnīgu sakāvi. Savukārt 32% iedzīvotāju atzinuši, ka nekad jauno gadu nav sākuši ar kādu noteiktu apņemšanos.
Aptauja tika veikta šā gada decembra sākumā visā Latvijas teritorijā. Kopumā aptaujā piedalījās 1005 gan latviešu, gan krievu valodā runājošas sievietes un vīrieši vecumā no 18 – 75 gadiem.
