Aptauja: neskatoties uz 'dārgo dzīvi', Latvijas iedzīvotāji plāno ceļojumus

Iegūtos datus viņa skaidro ar cenu pieaugumu un iedzīvotāju bažām par nākotnes prognozēm.

"Ienākumu līmenis ir noteicošais faktors, kas, spītējot dzīves dārdzībai un ekonomikas satricinājumiem, tomēr ļauj doties iepriekš plānotā un kārotā atvaļinājuma ceļojumā," paudusi Kropa, piebilstot, ka "biežāk nākas no kaut kā atteikties tiem, kuriem ir zemāki ienākumi, kā arī ir novērojama tendence atvaļinājuma braucienos nedoties vispār".

Aptaujas dati liecina, ka gandrīz puse respondentu (44%) atzīst, ka "šobrīd labāk izvēlas ceļojuma izdevumu naudu ietaupīt, lai gan teorētiski joprojām var atļauties ceļot". Lielākoties ceļotāji plāno apmeklēt kādu Eiropas valsti (56%) vai apceļot Latviju (32%), taču katrs ceturtais plāno ceļojumu ārpus Eiropas robežām, teikts mediju ziņojumā.

Vēl 36% Latvijas iedzīvotāju neatsakās no vēlmes ceļot, taču līdz ar cenu pieaugumu izvēlas ceļot retāk, taču, saglabājot iespēju doties vismaz vienā ceļojumā ārpus Baltijas. Savukārt 30% respondentu priekšroku šogad dod Latvijas vai tuvāko kaimiņvalstu apceļošanai. Taču 29% aptaujāto atzinuši, ka iepriekš plānoto braucienu ir jāatceļ pavisam.

"Swedbank" aptauju par ceļojumu plāniem veica "Snapshots" šā gada jūnijā, internetā aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.

"Delfi" jau ziņoja, ka gada inflācija maijā Latvijā pieaugusi līdz 16,9%, tāpēc cenu kāpums turpina augt.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada maijā, salīdzinot ar 2021. gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, mājokļa iekārtai.