Foto: F64

Lai nepieciešamības gadījumā ārstniecības iestādes varētu piesaistīt papildu mediķus, kuri var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm Covid-19 pacientu aprūpē, Veselības ministrija (VM) kopā ar Veselības inspekciju (VI) aptaujās mediķus par viņu gatavību iesaistīties, portālu "Delfi" informēja VM pārstāve Anna Strapcāne.

VM ir izstrādājusi speciālu anketu, ko lūdz aizpildīt praktizēt tiesīgiem ārstiem, māsām, ārsta palīgiem, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, biomedicīnas laborantiem, māsu palīgiem, laboratorijas speciālistiem, kā arī rezidentiem, medicīnas asistentiem vai medicīnā studējošajiem, kuri ir gatavi nepieciešamības gadījumā palīdzēt un uzņemties apmaksātu papildu darbu, informēja Strapcāne.

Šāds risinājums ieviests, balstoties uz citu valstu pieredzi. Anketā medicīnas darbinieks vai topošais mediķis norāda gan savu specializāciju, gan praktisko darba pieredzi. Īpaši svarīgi ir saprast, kuras no mediķa prasmēm būtu pielietojamas Covid-19 pacientu aprūpē.

Tāpat būs iespēja norādīt, cik lielā mērā un kādā veidā konkrētais cilvēks ir gatavs iesaistīties, tostarp, sniedzot psiholoģisko un tehnisko atbalstu.

Patlaban ārstniecības iestādēs resursi ir salīdzinoši pietiekami, taču, prognozējot lielāku skaitu Covid-19 pacientu ar smagu veselības stāvokli, varētu būt nepieciešama šo mediķu papildu iesaiste. Apkopotie dati būs pieejami VI, kura pēc ārstniecības iestāžu pieprasījuma koordinēs sazināšanos ar mediķiem, kuri būs pieteikušies.

Ņemot vērā, ka šobrīd ar veselības ministres rīkojumi ir daļēji ierobežota plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, tai skaitā privātajās ārstniecības iestādēs, daļai mediķu noslodze ir mazinājusies. Arī šie speciālisti nepieciešamības gadījumā varētu iesaistīties, norādīja Strapcāne.

Anketa pieejama šeit. Lai to aizpildītu, nepieciešams autentificēties caur portālu www.latvija.lv.

Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas otrdien, 7. aprīlī, pagarināta līdz 12. maijam, saglabājot spēkā esošos ierobežojumus.

Ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju, no 18. marta īpaši piesardzības pasākumi ir attiecināti uz personām, kuras atgriezušās no ārvalstīm, vairs neizdalot specifisku valstu grupu, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā (VM).

25. martā, SPKC epidemiologi, veicot reģistrēto Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, konstatējuši, ka pieci saslimušie nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu Covid-19 saslimušo vai personu, kura bijusi ārzemēs. Līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka Latvijā tiek konstatēti pirmie Covid-19 gadījumi, kas saistīti ar vietējo jaunā koronavīrusa transmisiju sabiedrībā. Šie reģistrētie saslimšanas gadījumi konstatēti Rīgā. Vīrusa transmisija sabiedrībā novērota vairākās Eiropas Savienības valstīs, t. sk. Lietuvā un Igaunijā.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. Covid-19 ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. Covid-19 infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!