Foto: Edijs Pālens

Rīgas apgabaltiesa pirmdien lēma apturēt tiesvedību bijušās "Parex bankas", tagadējās "Reverta", un Privatizācijas aģentūras (PA) strīdā ar bankas bijušajiem akcionāriem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par kopumā 99,5 miljonu latu piedziņu.

Tiesas lēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātā.

Tiesa savu lēmumu pamatoja ar to, ka paralēli notiekošā tiesvedība - Kargina un Krasovicka prasība pret valsti par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu - ir ļoti sarežģīta un tiesai vajadzētu sagaidīt galīgo nolēmumu tajā, lai varētu turpināt šīs PA un "Parex bankas" prasības izskatīšanu.

Tāpat tiesa piekrita Kargina un Krasovicka pārstāvja Uģa Grūbes teiktajam, ka šai prasībai par parādu piedziņu ir līgumisks pamats, līdz ar to ir nepieciešams zināt otrās tiesvedības rezultātu.

Iepriekš Grūbe tiesā norādīja, ka 2008.gada 10.novembrī noslēgtajam ieguldījuma līgumam bija absolūti simulatīvs raksturs, kas tika noslēgts tikai tāpēc, ka uz to brīdi netika pieņemts bankas pārņemšanas likums.

Savukārt PA un "Revertas" pārstāvis advokāts Agris Bitāns skaidroja, ka šāds pieteikums ir pilnībā noraidāms, jo ieguldījuma līgums tika slēgts no abām pusēm, tām vienojoties. Pie tam Bitāns konstatēja, ka pirmo reizi tiesvedības praksē ir šāds gadījums, ka pušu noteikto līgumu lūdz atzīt par spēkā neesošu, neprasot atjaunot sākotnējo bankas stāvokli, tātad restitūciju. Tāpēc Bitāns secināja, ka tiesvedības apturēšana nav iespējama.

"Noslēgtais līgums varēja nest gan augļus, bet tas arī paredz nastas nešanu. Ja atbildētājs ir gatavs atmaksāt valstij prasīto naudas summu, tad var būt runa par izlīgumu," secināja Bitāns.

Privatizācijas aģentūras pārstāvis Guntis Kārkliņš portālu ”Delfi” informēja, ka abi prasītāji – PA un ”Reverta” šobrīd iepazīstas ar lēmuma pamatojumu un, konsultējoties ar saviem advokātiem, apsvērs nepieciešamību lēmumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Kā ziņots, "Parex" un PA no Kargina un Krasovicka vēlas panākt 12 miljonu latu PA nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, kā arī piedzīt par labu "Parex" kompensāciju vairāk nekā 82,7 miljonu latu apmērā un līgumsodu - 4,5 miljonus latu.

No bankas un tās pašreizējā lielākā akcionāra PA puses, izvērtējot 2008.gada 10.novembrī noslēgtā Ieguldījuma līguma izpildi, kas bija pamats bankas pārņemšanai, konstatēts, ka vairāku pārdevēju, tas ir, Kargina un Krasovicka, sniegtie apliecinājumi un garantijas neesot bijušas precīzas un patiesas.

Kā ziņots, celtajā prasībā abi prasītāji vēršas pret Karginu un Krasovicki arī par kompensācijas un ar to saistītā līgumsoda piedziņu. Saistībā ar 2008.gada 10.novembrī noslēgtajā Ieguldījuma līgumā paredzēto Kargins un Krasovickis nes atbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu par faktisko situāciju bankā šī līguma slēgšanas brīdī.

Banka konstatējusi, ka faktiskie zaudējumi, kas bija jāatzīst bankas bilancē, uz 2008.gada 31.oktobri bija vismaz par 82 miljoniem latu lielāki.

Šādi secinājumi izriet no veiktās juridiskās un finanšu izpētes un apstākļu detalizētas analīzes, ko PA uzdevumā ir veikuši piesaistītie finanšu un juridiskie eksperti - auditorfirma "PricewaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Bitāns".

Jau ziņots, ka 2010.gada 30.jūlijā "Parex banka" vērsās tiesā pret bankas bijušajiem valdes locekļiem Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus. Vēlāk prasība tika papildināta.

Patlaban kopējais prasības apmērs pārsniedz 65 miljonus latu. Līdz ar to kopējais prasību apjoms pret bijušajiem "Parex" akcionāriem, ko tiesā ir pieteikuši "Parex" un PA, pārsniedz 164 miljonus latu.

Prasība Rīgas apgabaltiesā tika pieņemta pagājušā gada 2.decembrī.

Valsts "Parex" kapitāldaļas no Kargina un Krasovicka pārņēma 2008.gada 5.decembrī. Patlaban "Parex" 83,07% akciju īpašnieks ir PA, bet 13,61% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!