Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes apvienības "Apsardze" Rīgas un teritoriālo nodaļu pārvalde faktiski jau beigusi darbu visos gandrīz 17 000 objektos aptuveni 40 dažādās Latvijas pilsētās, tostarp arī Rīgā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vēl pavisam neilgu laiku "Apsardze" galvaspilsētā paliks vēl divos valstij svarīgos objektos, pastāstīja minētās pārvaldes priekšnieka vietnieks Māris Puķītis.

Lai gan "Apsardzi" bija plānots likvidēt jau līdz 2009.gada beigām, nolemts šo termiņu pagarināt līdz 2010.gada 1.maijam.

Jau decembrī "Apsardze" pameta darbu Rīgā aptuveni 3300 objektos, no kuriem 19 tika veikta arī fiziskā apsardze. Jūrmalā vēl 2009.gada sākumā "Apsardzei" bija 1155, Daugavpilī - 1951, bet Jelgavā - 1326 objekti, bet patlaban "Apsardze" vairs palikusi divos objektos tikai Rīgā.

Puķītis pastāstīja, ka jau kopš 2009.gada aprīļa, kad Iekšlietu ministrija (IeM) paziņoja par savu lēmumu likvidēt "Apsardzi", no tās pakalpojumiem pamazām atteicās diezgan daudz klientu, kas radīja zaudējumus. Tomēr pagaidām šķiet, ka likvidāciju izdosies pabeigt par apvienības ieņēmumiem, kas, piemēram, 2008.gadā bija nepilni astoņi miljoni latu. Valstij nodokļos 2008.gadā "Apsardze" nomaksājusi 3,2 miljonus latu.

2009.gada sākumā "Apsardzē" strādāja 813 darbinieku, no kuriem uz decembra nogali palikuši vien 149. No šiem vairāk nekā 813 darbiniekiem aptuveni 500 bija brīvlīguma darbinieki, bet nedaudz vairāk nekā 300 - darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm. Par atlaistajiem brīvlīguma darbiniekiem apkopotu datu nav, bet 77 no darba atbrīvotie policisti jau pārgājuši dienestā uz citām Iekšlietu ministrijas (IeM) vai Tieslietu ministrijas struktūrvienībām. 85 darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm devušies pensijā. Pēc Puķīša teiktā, tie cilvēki, kuriem bija apsardzes sertifikāts, darbu ir atraduši citās līdzīgās kompānijās, bet "Apsardzes" operatori, kuri strādājuši lauku rajonos, visticamāk, izmanto bezdarbnieku "privilēģijas".

Likvidējot uzņēmumu, jau kādu laiku notiek aktīvs darbs pie materiāltehnisko līdzekļu nodošanas. Puķītis informēja, ka visa aparatūra tiek demontēta un vesta uz Valsts policijas noliktavām. "Apsardzei" kopumā bija aptuveni 130 automašīnas, no kurām labākās ir nodotas lietošanā Valsts policijai, par daļu automašīnu atdošanu atpakaļ līzinga kompānijām vēl notiekot sarunas, bet dažas vecākās automašīnas jau nodotas utilizācijai. "Apsardzei" bija arī vairāki nekustamie īpašumi, kas tiks nodoti IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai, bet dažus īpašumus reģionos izteikušas vēlmi pārņemt pašvaldības.

Apvienības "Apsardze" Rīgas un teritoriālo nodaļu pārvaldes priekšnieks Gaitis Nummurs aģentūrai LETA atzina, ka ik dienu visā Latvijā ielās bija redzamas aptuveni 50 "Apsardzes" automašīnas, kas cilvēkos radīja drošības sajūtu, taču tagad tā vairs nav. Arī Puķītis sacīja, ka lielākā daļa "Apsardzes" klientu izteikuši nožēlu par tās likvidēšanu. Puķītis piekrīt, ka apsardzes pakalpojumu sniegšana nav policijas funkcija, bet tas arī nav pretrunā ar Eiropas direktīvām. Turklāt cilvēkiem bijis daudz lielāks respekts un ticība tieši "Apsardzei", kura ir policijas struktūrvienība un spēj ātrāk reaģēt. Puķītis arī piekrīt, ka pirms dažiem gadiem varbūt vajadzēja sākt reorganizēt šo uzņēmumu, piemēram, neveicot tehnisko apsardzi, bet reaģējot uz konkrētiem izsaukumiem. Arī līdz šim apvienība "Apsardze" bija noslēgusi aptuveni 30 līgumus ar dažādiem apsardzes komersantiem par reaģēšanu uz viņu apsargājamajiem objektiem.

"Apsardze" nav veikusi tikai apsardzi dažādos objektos, bet palīdzējusi novērst arī virkni likumpārkāpumu, pat aizturot slepkavas un policijas meklēšanā esošas personas. Puķītis atzīst, ka bija varbūt vietas Latvijā, kur "Apsardze" strādāja sliktāk, bet kopējie rezultāti esot bijuši labi.

Vaicāts, vai piekrīt privāto apsardzes kompāniju izteiktajam viedoklis, ka "Apsardze" kropļoja tirgu šajā sektorā, Nummurs tam nepiekrīt, norādot, ka "Apsardze" "nedempingoja" ar zemajām cenām, gluži otrādi - "Apsardzes" maksas pakalpojumu cenas bija pat augstākas nekā konkurentiem.

"Apsardze" ir Valsts policijas struktūrvienība, kas uz līguma pamata sniedz dažādus ar apsardzi un sabiedrisko kārtību saistītus maksas pakalpojumus juridiskām un fiziskām personām.

Apvienība "Apsardze" netiek uzturēta no valsts budžeta līdzekļiem, bet gan no pašu ienākumiem, ko tā gūst par sniegtajiem apsardzes pakalpojumiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form