Politiski represētā apliecību piešķir jau kopš 1996. gada, joprojām šo statusu pieprasa un saņem 150-200 cilvēku gadā. Gada sākumā Latvijā bija 20 543 represētie, lielākoties cilvēki cienījamā vecumā.
Represētie rosina centralizēt statusa piešķiršanu, uzticot to speciālai Tieslietu ministrijas komisijai, vai arī pārtraukt apliecību izsniegšanu vispār jau šā gada 31. decembrī.
Politiski represētā statuss dod vairākas priekšrocības - papildu neapliekamo minimumu iedzīvotāju ienākuma nodoklim, atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, tiesības bez maksas braukt vilcienos un starppilsētu autobusos visā Latvijā un sabiedriskajā transportā vairākās pašvaldībās, bezmaksas ārstēšanos pie ģimenes ārsta un slimnīcā, sociālo rehabilitāciju.
Lielākā problēma ir tā, ka tieši pēdējos gados par represētajiem atzīst cilvēkus, kam agrāk šādu statusu atteiktu. "Kur tad tie cilvēki rodas? [..] Kad par represētā statusu lēma rajonu līmenī, LPRA pārstāvji bija klāt katrā komisijā. Kopš izveidoti 109 novadi un deviņas lielās pilsētas, mēs vairs fiziski nevaram visur piedalīties. Taču mums tā ir goda lieta, lai patiesi uz Sibīriju izsūtītos nepielīdzinātu tādiem, kas reāli nav represēti," uzskata LPRA priekšsēdētājs Gunārs Resnais.
Statusu pieprasa ģimenes loceklis, kam visi radi izsūtīti uz Sibīriju, bet viņš pats nav bijis izsūtīts. Diezgan daudz ir tādu, kas padomju laikā kolhozos tikuši pārvietoti no viensētām uz ciematiem. Viņi uzskata, ka ir pārvietotās personas, taču represētie tam nepiekrīt.