Skatot Saeimas vēlēšanu likumu galīgajā lasījumā, parlamenta vairākums ceturtdien noraidīja deputāta Valda Liepiņa (RP) priekšlikumu Saeimas vēlēšanās balsot arī tiem vēlētājiem, kuru rīcībā nav Latvijas pilsoņa pases, bet ir personas apliecība jeb tā dēvētā e-ID karte.
"Vēlētāji, kuriem nākamās Saeimas vēlēšanu dienā būs derīgas Latvijas Republikas personas apliecības, bet nebūs derīgas Latvijas Republikas pilsoņu pases, nevarēs balsot. Viņiem būs liegta viena no fundamentālām demokrātijas tiesībām. Personu apliecinošs dokumenta likums, kuru Saeima pieņēma 2012.gada 12.janvārī, paredzēja, ka Latvijā Latvijas pases un personas apliecība ir līdzvērtīgi dokumenti," argumentējot iemeslus, kādēļ vēlēšanās būtu jāļauj balsot arī tiem pilsoņiem, kas kā personu apliecinošu dokumentu izmanto e-ID karti, skaidroja Liepiņš.
Viņš noskaidrojis, ka patlaban Latvijā ir vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju, kuriem ir derīgas personas apliecības, bet nav pases. Ņemot vērā to, ka e-ID kartes izgatavošana izmaksā lētāk, esot paredzams, ka šādu cilvēku skaits arvien pieaugs.
Šīs idejas oponenti, savukārt, argumentē, ka e-ID karšu izmantošana Saeimas vēlēšanās pagaidām nav iespējama, jo parlamenta vēlēšanās netiek izmantoti vēlētāju reģistri un e-ID kartē nav iespējams iespiest spiedogu, kas liecina, ka cilvēks jau ir nobalsojis Saeimas vēlēšanās.
Tādēļ pirms nākamā gada oktobrī paredzētajām 12. Saeimas vēlēšanām Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tiem iedzīvotājiem, kam patlaban ir tikai e-ID kartes, nosūtīšot brīdinājumu, ka vēlēšanās varēs nobalsot tikai ar pasi.
Kā informēja Saeimas Preses dienestā, turpmāk Saeimas vēlēšanās vēlētāji varēs nobalsot iepriekš, savu balsi nododot glabāšanā. To paredz 12.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā.
„Tādējādi turpmāk, balsojot iepriekš, parlamenta vēlēšanās varēs piedalīties arī tie, kuri vēlēšanu dienā atrodas vai plāno atrasties ārpus valsts," izskatot grozījumus, iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.
Vēlētājs, kurš nobalsojis iepriekš, bet pēc tam savu izvēli būs nolēmis mainīt, vēlēšanu dienā tajā pašā iecirknī drīkstēs pārbalsot. Šādā gadījumā iepriekš glabāšanā nodotā balss tiks anulēta. Vēlētājs savu balsi nodot glabāšanā vēlēšanu iecirknī varēs trīs dienas pirms vēlēšanu dienas. Vēlēšanu iecirkņus, kur varēs nobalsot iepriekš, noteiks republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijas.
Ņemot vērā izmaiņas Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā šā gada sākumā, turpmāk Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties arī rīcības nespējīgas personas.
Grozījumi arī paredz atvieglot balsošanas kārtību karavīriem un zemessargiem, kuri dienestu pilda starptautiskajās misijās. Karavīri un zemessargi balsot varēs starptautiskās operācijas rajonā, un vēlētāja pasē tiks izdarīta atzīme par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Par vēlēšanu norisi atbildīgs būs Nacionālā kontingenta komandieris vai viņa pilnvarota persona.
Līdzšinējā balsošanas kārtība starptautiskajās misijās nav bijusi pietiekami efektīva, jo karavīru pases bija jānogādā tuvākajā Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā, tostarp formalitāšu kārtošana atrāva karavīrus no dienesta pienākumu veikšanas, iepriekš par grozījumu virzību atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā uzsvēra likumprojekta autori.
Grozījumi arī paredz, ka, kandidējot Saeimas vēlēšanās, kandidātam rakstiski būs jāapliecina, ka viņš prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Līdz šim Saeimas deputāta kandidātam bija jāsniedz latviešu valodas prasmes pašnovērtējums.
