Papsujevičs uzsvēra, ka atalgojuma jautājums VPD ir ļoti nozīmīgs. "Atalgojuma apjoms ietekmē dienesta konkurētspēju jaunu speciālistu piesaistīšanā. Algu apjoms būtiski ietekmē to, cik efektīvi VPD var piesaistīt vai noturēt kvalificētus speciālistus," sacīja Papsujevičs.
Papsujevičs norādīja uz datiem par personāla mainību VPD 2019. gadā, proti, personāla rotācija esot bijusi 27%. "Galvenais aiziešanas iemesls ir emocionāli smagais darbs un pārslodze, kas negatīvi ietekmē veselības stāvokli, un tam neatbilstošs atalgojums. VPD vidēji ik dienu trūkst 19 darbinieki," teica Papsujevičs.
VPD priekšnieks norādīja, ka jaunpieņemtie darbinieki vismaz sešus mēnešus apgūt profesiju, jo augstskolas šādus speciālistus nesagatavo, bet to dara VPD.
"Jaunie darbinieki probācijas speciālista pienākumus var veikt tikai pieredzējuša kolēģa pārraudzībā, tā rezultātā VPD kapacitāte tiek novājināta un tas īpaši skar Rīgas aglomerāciju. 2019. gadā VPD ir organizējis 103 personāla atlases konkursus, bet 44% no rīkotajiem amata konkursiem noslēgušies bez rezultāta, tai skaitā pretendentiem uzzinot piedāvāto atalgojumu," uzsvēra Papsujevičs. VPD ir 406 amata vietas.
VPD priekšnieks ir pārliecināts, ka dienesta budžeta izlietojums tiek plānots ļoti precīzi un izdevumu izlietojuma efektivitāte tiek pārskatīta ik mēnesi, taču esošā VPD budžeta ietvaros līdzekļus algu palielinājumam nav iespējams rast.
Papsujevičs norādīja, ka 2019. gadā tika pieņemts lēmums par atalgojuma finansējuma palielināšanu VPD 2020. gadā par 10% pret iepriekšējo gadu, taču netika atbalstīts priekšlikums pakāpeniskam palielinājumam trīs gadu perspektīvā: 2020. gadā - par 10%, 2021. gadā - par 15% un 2022. gadā - par 20%. "Šāds algu palielinājums ļautu sakārtot šo jautājumu kompleksi," apgalvoja Papsujevičs.
Bez atalgojuma palielināšanas VPD budžets 2021. gadā saglabāsies 2020. gada apjomā, taču papildu dotācijās tajā būs pieejami 92 000 eiro datortehnikas vienību iegādei.
Papsujevičs sacīja, ka kvalificēta probācijas speciālista darbam ir ļoti nozīmīga loma sabiedrības drošības nodrošināšanā, jo probācijas speciālists strādā ar likumpārkāpēju ilgtermiņā, lai novērstu primāro noziedzības avotu - mainītu likumpārkāpēja attieksmi, domas un uzskatus, kas ir pamatā nozieguma izdarīšanai.
No VPD piešķirtā finansējuma 9,4 miljonu eiro apmēra 83% veido darbinieku algas. Apmēram 1,5 miljoni eiro tiek izlietoti par precēm un pakalpojumiem, tostarp par telpu īri.
Kopš 2009. gada VPD esot bijis spiests būtiski samazināt telpas nepietiekamā finansējuma dēļ. "Pašlaik tikai 12 telpas ir aprīkotas ar vajadzīgo aprīkojumu un atbilst augstiem standartiem," Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde sacīja Papsujevičs, piebilstot, ka VPD ir pilnīgi valsts dotēta iestāde un tai nav citu ienākumu.
VPD kopš 2014. gada izpilda 70% no ik gadu Latvijā piemērotajiem kriminālsodiem, kā arī īsteno no brīvības atņemšanas soda nosacīti pirmstermiņa atbrīvoto uzraudzību un izpilda papildsodu - probācijas uzraudzība, tai skaitā personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kā miesas bojājumi, slepkavības, izvarošanas un citi smagie noziegumi.