Ar atjaunoto Irbenes radioteleskopa antenu šoruden sekmīgi veiktie novērojumi apliecinājuši tās gatavību dalībai starptautiskos pētījumos, informēja Ventspils Augstskolas (VeA) sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Jēkabsone.
VeA Inženierzinātņu institūtā "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" Irbenē, sākot no oktobra, veikti novērojumi ar modernizēto radioteleskopa RT-32 antenu. Novērojumi veikti dažādās frekvencēs, un atkarībā no novērojuma veida un frekvences novērojumos vienlaicīgi piedalījušās no 10 līdz 20 radioteleskopu antenām dažādās pasaules vietās, tai skaitā arī Irbenē.
Kopumā tika veikti 16 eksperimenti 124 stundās, iegūstot un apkopojot lielu daudzumu datu - 30 terabaitus. Pirmo reizi "JIVE - ERIC", ļoti garas bāzes interferometrijas kopinstitūts kā Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs, apstiprinājis Irbenes radioteleskopu kompleksa datu kvalitāti, tādējādi novērojumos iegūtā informācija nonāca pasaules zinātnieku apritē, skaidroja Jēkabsone.
Veiktie novērojumi visās frekvenču joslās bijuši sekmīgi, apliecinot atjaunotās antenas gatavību piedalīties pētījumos un iekļauties Eiropas radioteleskopu tīklā, ko apstiprina arī Irbenes radioteleskopa kompleksa atzīmēšana kopējā radioteleskopu pasaules kartē, uzsvēra Jēkabsone.
Jau ziņots, ka Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra modernizācijā ieguldīti 7,67 miljoni eiro. Atjaunota lielākā Irbenes radioteleskopa RT-32 antena, bet otra teleskopa RT-16 vecā antena aizstāta ar jaunu kompozītmateriāla antenu.
Radioteleskopi RT-32 un RT-16, kuru galveno spoguļu diametri ir attiecīgi 32 un 16 metri, aprīkoti ar vienādām uztvērēju sistēmām, lai tie abi varētu sinhroni uztvert datus par vienu un to pašu kosmiskās telpas apjomu. Tādējādi abi teleskopi, vienlaikus darbojoties, rada virtuālu teleskopu, kura diametrs ir ap 800 metriem, kas atbilst attālumam starp abiem teleskopiem.
Turpmāk abas radioteleskopu antenas tiks lietotas starpzvaigžņu vides objektu novērojumos, Saules radionovērojumos, asteroīdu un Zemei tuvo mākslīgo ķermeņu, tostarp kosmisko atlūzu, radiolokācijā un sevišķi lielas bāzes interferometrijas novērojumos objektiem ārpus Saules sistēmas. Tajā pašā laikā, ņemot vērā to, ka RT-16 jaunā antena ir vieglāka nekā vecā, teleskops aprīkots ar jaunu un mūsdienīgu vadības un piedziņas sistēmu, kas spēj nodrošināt lielus antenas pagriešanas ātrumus. RT-16 būs iespējams izmantot arī kosmiskajām telekomunikācijām, un antena var kalpot kā Zemes bāzes stacija satelītu apkalpošanai.
