Ar likuma grozījumiem maina valsts muzeju juridisko statusu
Foto: LETA

Saeima ceturtdien, 18. martā, pieņēma grozījumus Muzeju likumā, kas paredz jaunu valsts muzeja juridisko statusu – atvasināta publiska persona, vienlaikus saglabājot šobrīd spēkā esošo regulējumu attiecībā uz muzeju darbību iestāžu statusā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Grozījumu mērķis ir pilnveidot valsts muzeju pārvaldību un precizēt muzeju nozares normatīvo regulējumu. Tie paredz jaunu valsts muzeja juridisko statusu – atvasināta publiska persona, vienlaikus saglabājot šobrīd spēkā esošo regulējumu attiecībā uz muzeju darbību iestāžu statusā.

Likumprojekts precizē un papildina Muzeju likumu ar jaunām normām attiecībā uz muzeju akreditācijas procesu, nelikumīgi pārvietotiem un iegūtiem kultūras un dabas priekšmetiem, Nacionālā muzeju krājuma priekšmetu atsavināšanu un izņemšanu, kā arī atsevišķu terminu un jēdzienu lietojumu.

Šobrīd Latvijā saskaņā ar Muzeju likumā noteikto valsts muzejs ir Ministru kabineta izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas. Muzeju likumā muzeji tiek klasificēti pēc to dibinātāja, iedalot tos četrās grupās: valsts muzeji, pašvaldību muzeji, autonomie muzeji, privātie muzeji, teikts likumprojekta anotācijā.

No 108 akreditētajiem muzejiem Latvijā darbojas 16 valsts dibināti un uzturēti muzeji. Kultūras ministrijas padotībā ir deviņi muzeji, septiņi valsts muzeji atrodas to ministriju administratīvajā pakļautībā, kuru darbības politikas mērķi ir saistīti ar muzeja profilu un misiju. Kopš 2013. gada 1. janvāra visu valsts muzeju juridiskais statuss ir valsts tiešās pārvaldes iestādes, divi muzeji – Latvijas Lauksaimniecības muzejs un K.Ulmaņa piemiņas muzejs "Pikšas" – darbojas kā Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras struktūrvienības, Latvijas Ugunsdzēsības muzejs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienība. Latvijas Arhitektūras muzejs ir Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes struktūrvienība. Neviens no muzejiem nedarbojas kā publiska aģentūra.

Turpmāk paredzēts šāds muzeju iedalījums – muzejus atkarībā no to dibinātāja un finansējuma avota iedala publiskajos, autonomajos un privātajos muzejos. Publiskie muzeji ir valsts, pašvaldības vai vairāku pašvaldību un autonomie muzeji. Valsts muzeji ir Ministru kabineta dibinātas iestādes (publiskas aģentūras), to struktūrvienības, kā arī atvasinātas publiskas personas. Pašvaldības vai vairāku pašvaldību muzeji ir pašvaldību dibinātas iestādes (publiskas aģentūras), to struktūrvienības, kā arī pašvaldību struktūrvienības. Šā likuma izpratnē par pašvaldību muzejiem uzskatāmi arī muzeji, kurus kā biedrības vai nodibinājumus dibinājusi pašvaldība vai vairākas pašvaldības, vai biedrība, kuras biedrs ir attiecīgā pašvaldība.

Autonomie muzeji ir publisko tiesību juridisko personu, piemēram, valsts augstskolu, valsts zinātnisko institūtu, izņemot pašvaldību, izveidotas iestādes (publiskas aģentūras) vai to struktūrvienības, kuras īsteno šajā likumā noteiktās muzeja pamatfunkcijas, kā arī privāto tiesību juridiskās personas, kuru dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, vai to struktūrvienības, kuras īsteno šajā likumā noteiktās muzeja pamatfunkcijas.

Privātie muzeji ir privāto tiesību juridisko personu vai fizisko personu dibinātas institūcijas vai šo institūciju struktūrvienības, tostarp komercsabiedrības, biedrības, nodibinājumi, kuras īsteno šajā likumā noteiktās muzeja pamatfunkcijas.

Tagad likumā noteikts, ka valsts muzejus — iestādes — un valsts muzejus — atvasinātas publiskas personas — dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Kultūras ministrijas vai citas ministrijas ierosinājuma, konsultējoties ar Muzeju padomi. To nolikumus apstiprina Ministru kabinets. Muzejus — valsts iestāžu struktūrvienības — dibina, reorganizē un likvidē iestādes vadītājs, konsultējoties ar Muzeju padomi. Valsts muzejs — atvasināta publiska persona — atrodas tā ministra institucionālā pārraudzībā, kurš ir atbildīgs par attiecīgā muzeja darbības jomu.

Pašvaldības muzeju dibina pašvaldība vai vairākas pašvaldības. Pašvaldību muzeju nolikumus apstiprina to dibinātāji. Pašvaldību muzejus dibina, reorganizē un likvidē, konsultējoties ar Muzeju padomi. Pašvaldības muzejs — biedrība (nodibinājums) — darbojas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un biedrības (nodibinājuma) statūtiem.

Autonomus muzejus un privātus muzejus dibina, reorganizē un likvidē to īpašnieki.

Valsts muzejs — iestāde vai tās struktūrvienība — var tikt reorganizēts par valsts muzeju — atvasinātu publisku personu — saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta trešās daļas 1. punktu, ja Ministru kabinets pieņem attiecīgu lēmumu. Akreditācijas apliecība, kas izsniegta reorganizējamam muzejam līdz reorganizācijas brīdim, ir spēkā līdz akreditācijas termiņa beigām.

Akreditēto muzeju reorganizācijas un likvidācijas gadījumos attiecīgā muzeja dibinātājam ir pienākums konsultēties ar Muzeju padomi par turpmāko rīcību ar Nacionālajā krājumā iekļautajiem attiecīgā muzeja priekšmetiem un veikt muzeja krājuma atsavināšanu, ievērojot šā likuma 13. panta nosacījumus. Ja tiek likvidēts akreditēts privātais muzejs vai akreditēts autonomais muzejs, valsts vai pašvaldību muzejiem ir pirmpirkuma tiesības iegūt attiecīgā likvidējamā muzeja priekšmetus vai kolekciju.

Tiek noteikts arī, ka muzejam ir tiesības izveidot muzeja konsultatīvo padomi, kura sniedz priekšlikumus ar muzeja darbību saistītos jautājumos, apstiprināt tās sastāvu un nolikumu. Muzeja konsultatīvās padomes kompetenci nosaka muzeja direktors vai vadītājs.

Muzejiem noteikts jauns pienākums – izveidot muzeja krājuma komisiju; valsts muzejam — atvasinātai publiskai personai — noteikt savu budžetu un muzeja sniegto maksas pakalpojumu cenas; pašvaldības muzejam — biedrībai (nodibinājumam) — noteikt tā sniegto maksas pakalpojumu cenas.

Muzeji nedrīkstēs no muzeja krājuma atsavināt vai izņemt Nacionālā krājuma priekšmetus bez Kultūras ministrijas atļaujas.

Tiek mainīta arī muzeja vadības izraudzīšanās kārtība. Uz valsts muzeja, izņemot muzeju — valsts iestādes struktūrvienību, direktora amatu izsludina atklātu konkursu. Valsts muzeja direktoru pieņem darbā uz pieciem gadiem un atbrīvo no darba ministrs, kura padotībā atrodas attiecīgais valsts muzejs. Sešus mēnešus pirms valsts muzeja direktora pilnvaru termiņa beigām attiecīgais ministrs, konsultējoties ar Muzeju padomi, var pieņemt lēmumu par amatā esošā direktora pilnvaru termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem.

Pašvaldību muzeju direktorus un vadītājus pieņem darbā attiecīgā pašvaldība, savukārt pašvaldības muzeja — biedrības — direktoru pieņem darbā attiecīgās biedrības dibinātājs, konsultējoties ar Muzeju padomi.

Muzeju likums papildināts ar noteikumiem, ka muzeja direktors atbild par muzeja darbību un tās rezultātiem, par šā likuma un citu muzeja darbību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par intelektuālo resursu, cilvēkresursu, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu. Muzeja direktors nodrošina muzeja funkciju izpildi — muzeja krājuma, pētnieciskā un komunikācijas darba koordinētu īstenošanu, muzeja darbības un attīstības stratēģijas izstrādi un aktualizēšanu, kā arī plāno, koordinē un kontrolē šo funkciju īstenošanu; atbild par regulāru muzeja darbības izvērtēšanu, nodrošina muzeja sagatavošanu akreditācijas procesam un muzeja darbības pārskatu sagatavošanu; atbild par muzeja pieejamības un muzeja pakalpojumu kvalitātes pilnveidi, nosaka muzeja pamatdarbības prioritātes un uzrauga to īstenošanu; veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

Muzeju likums papildināts ar nosacījumiem par muzeja krājuma komisiju, tās sastāvu un kompetenci. Muzeja krājuma komisija ir koleģiāla institūcija, kura atbilstoši attiecīgā muzeja misijai un profilam izskata jautājumus, kas attiecas uz rīcību ar Nacionālā krājuma priekšmetiem, muzejiskiem un muzeja priekšmetiem, un sniedz atzinumu muzeja direktoram lēmuma pieņemšanai par šo priekšmetu iekļaušanu Nacionālajā krājumā, izņemšanu un atsavināšanu no Nacionālā krājuma, deponēšanu, kā arī izvešanu uz laiku no Latvijas Republikas.

Muzeja krājuma komisija sniedz atzinumu muzeja direktoram par muzejisku priekšmetu dāvinājumu un ziedojumu pieņemšanu. Muzeja krājuma komisiju vada muzeja direktora iecelts darbinieks, kas atbild par muzeja īpašumā vai valdījumā esošā Nacionālā krājuma veidošanu, papildināšanu, uzskaiti, saglabāšanu un rīcību ar tajā esošajiem priekšmetiem. Muzeja krājuma komisijas sastāvā ir vismaz trīs muzeja speciālisti. Ja muzejā ir mazāk par trim speciālistiem, muzeja krājuma komisijā iekļauj muzeja profilam atbilstošus speciālistus vai ekspertus. Muzeja krājuma komisijas sastāvu apstiprina muzeja direktors.

Grozījumi arī paredz, ka valsts muzeja direktors, kas stājies amatā pirms šā likuma grozījumu spēkā stāšanās, turpina pildīt savus amata pienākumus turpmākos piecus gadus pēc šā likumā izdarīto grozījumu spēkā stāšanās. Sešus mēnešus pirms valsts muzeja direktora pilnvaru termiņa beigām attiecīgais ministrs, konsultējoties ar Muzeju padomi, pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par valsts muzeja direktora atbrīvošanu no darba un informē par to personu, attiecībā uz kuru lēmums pieņemts.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Kultūras ministrija Ministru kabinets Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form