Ar likumu aizsargās ierēdņus pret ministra politisku izrēķināšanos
Foto: DELFI

Ministru kabinets otrdien, 25. janvārī, apstiprināja Valsts kancelejas sagatavotos grozījumus Valsts civildienesta likumā, ar kuriem iecerēts uzlabot valsts pārvaldes iestāžu vadītāju karjeras pārvaldību, kā arī aizsargāt ierēdņus pret ministra politisku izrēķināšanos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts civildienesta likuma grozījumi tika sagatavoti, izpildot valdības rīcības plānā ietverto uzdevumu. Likuma grozījumos Valsts kanceleja paredz, ka iestāžu vadītāji, tai skaitā valsts sekretāri, amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tādējādi tiks gan stiprināti demokrātijas principi, gan veicināta dinamika, kas rada piemērotus apstākļus pārmaiņām un attīstībai.

Sešus mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām paredzēts, ka, ņemot vērā gan iestāžu vadītāju darba sniegumu, gan vispusīgu vadības kompetenču novērtējumu, ko veiktu ārpakalpojuma sniedzējs, var tikt pieņemts lēmums par termiņa pagarināšanu, iestādes vadītāja pārcelšanu citā amatā (tai skaitā arī citā iestādē) vai atbrīvošanu.

"Piemēram, ja attiecīgā iestādes vadītāja darba snieguma un vadības kompetenču vērtējums būs augsts un būs sasniegti iestādes izvirzītie mērķi, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības iestādes vadītājam pagarināt termiņu vai īsi pirms otrā termiņa beigām pārcelt citā amatā. Savukārt, ja iestādes vadītājs saņems zemu vērtējumu, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības to atbrīvot no amata pēc termiņa beigām. Tādā veidā valsts pārvaldē tiktu veicināta augstākā līmeņu vadītāju mobilitāte, kā arī saglabātas zināšanas un prasmes, lai nodrošinātu profesionālu un efektīvu civildienestu," skaidroja Valsts kancelejā.

Ar likuma grozījumiem iecerēts risināt situāciju, uz kādu 2020. gada februārī vēstulē "Par demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi" norādīja augstākie valsts civildienesta ierēdņi – Valsts kancelejas direktors un ministriju valsts sekretāri. Vēstule tapa pēc tam, kad toreizējais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro lēma no amata atstādināt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti.

Galvenie ierēdņi vēstulē pauda, ka ir nepieciešams nodrošināt ierēdņa aizsardzību pret ministra politisku izrēķināšanos, jo valsts sekretāra lēmumi nedrīkst būt politiski motivēti. Ievērojot minēto un izpildot Ministru prezidenta rezolūciju, likumprojekts paredz, ka iestādes vadītājam, tai skaitā valsts sekretāram, Valsts kancelejas direktoram, Pārresoru koordinācijas centra vadītājam, būtu tiesības vērsties pie tiesībsarga ar lūgumu vērtēt rīkojuma vai uzdevuma atbilstību labas pārvaldības principam.

Valdības apstiprinātie grozījumi paredz arī jaunu kritēriju civildienesta attiecību izbeigšanai. Proti, savstarpēja vienošanās, kuras pamatā ir sadarbības neveidošanās starp ministru un iestādes vadītāju vai starp Ministru prezidentu un Valsts kancelejas direktoru vai Pārresoru koordinācijas centra vadītāju.

Balstoties uz šādu vienošanos, valsts civildienesta attiecības gan drīkstētu izbeigt ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc sadarbības uzsākšanas. Sešu mēnešu periods noteikts gan tādēļ, lai šajā laikā abas amatpersonas tomēr rastu iespēju sastrādāties, gan arī, ja šādas iespējas nav, nodrošinātos pret iespējamu un tūlītēju ministra politisku izrēķināšanos ar ierēdni.

Tāpat noteikts, ja valsts civildienesta attiecības izbeigtas, pamatojoties uz minēto savstarpējo vienošanos, jauns iestādes vadītājs izraugāms konkursa kārtībā.

Likumprojekts paredz arī noteikt viena gada ierobežojumu tam, cik ilgi ierēdnis, kurš tiek pārcelts amatā, kam noteikta zemāka mēnešalga par iepriekšējo, saņem iepriekšējā amata mēnešalgu, pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, un sociālās garantijas, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes.

Ņemot vērā to, ka Valsts kanceleja izstrādā un koordinē valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku, grozījumos paredzēts, ka vienota informācija par valsts civildienesta ierēdņu atlīdzības noteikšanas un civildienesta attiecību izbeigšanas nosacījumiem tiks publicēta Valsts kancelejas tīmekļvietnē.

Ministru kabineta apstiprinātajos grozījumos ir papildināts to darbību loks, uz kuru pamata ierēdni var atstādināt no amata pienākumu izpildes, kā arī tiek noteikti termiņi valsts civildienesta attiecību izbeigšanai.

Vienlaikus Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tajos noteikts, ka, ja iestādes vadītājs tiek atbrīvots uz savstarpējās vienošanās pamata, jo neveidojas sadarbība attiecīgi ar ministru vai Ministru prezidentu, viņš saņem atlaišanas pabalstu trīs mēnešalgu apmērā.

Lai likuma izmaiņas stāstos spēkā, tās vēl jāapstiprina Saeimai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ekonomikas ministrija Ministru kabinets Saeima Valsts kanceleja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form