Rīgā ir daudz vietu, kurās var uzturēties mazāki vai lielāki meža dzīvnieki. Biķernieku mežā un Mežaparkā ir manīti aļņi, pirms vairākiem gadiem uz Latvijas Nacionālās operas jumta esot uzrāpusies lapsa, tāpat arī neatņemams pilsētas iemītnieks ir bebrs. Kādos zaļākos pilsētas rajonos nebūtu pārsteigums pamanīt zaķi, bet pilsētas nomalē varētu manīt ganāmies mežacūkas, stirnas.
"Dzīvnieki pilsētā ir, mēs viņus vienkārši nemanām. Ja reiz mūsu pilsēta ir zaļa, tad tajā ir arī dzīvnieki," atzina Lielkalns.
Komentējot aļņu parādīšanos Mežaparkā, viņš skaidroja, ka, visticamāk, tie atpeldējuši no Jaunciema, kur ir zaļākas platības. Alnim pārpeldēt ezeru neesot liela problēma.
Pilsēta meža dzīvniekiem nodrošina labas barības un medīšanas iespējas. Piemēram, ir manīti piekūni, kas medī mazākos putnus, lapsām patīk dzīvoties pa atkritumiem, kur var atrast barību. Augstumu mīlošie putni mēdz vīt ligzdas uz ēku jumtiem vai augstiem stabiem.
Tāpat pilsētā var iemaldīties kāds putns, kam šī vide nav raksturīga. Tas parasti mēdz būt migrācijas laikā, kad putnam pēkšņi ir nojukusi trajektorija.
Skaidrojot, kāpēc dzīvnieki par savu dzīvesvietu izvēlas pilsētu, Lielkalns norādīja, ka dzīvnieku populācija kļūst blīvāka, un stiprākie mēdz izspiest vājākos, kas dzīvesvietu meklē pilsētā. Tomēr, ja sākumā šķiet, ka pilsēta ir domāta vājākiem pārstāvjiem, jo dzīve ir saistīta ar paaugstinātu stresu, tomēr šie dzīvnieki pielāgojas dzīvei pilsētā un nebūt nav tie vājākie. Piemēram, pirms dažiem gadiem Mežaparka un Čiekurkalna rajonā mitinājusies lapsa, kas bijusi tik ļoti iedzīvojusies, ka vairs suņiem ceļu nav griezusi un plucinājusi vietējo kaķu populāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
