Ar nosacījumiem arī garāku raidījumu vadītāji un dalībnieki varēs nelietot sejas maskas  (14)

Līdz šim noteikumi paredzēja, ka publiskās ārtelpās, vietās, kur ir intensīva cilvēku plūsma, un publiskās iekštelpās, tai skaitā darbavietās, ja telpā atrodas vairāk par vienu personu lieto mutes un deguna aizsegus, izņemot, elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbiniekus, ja tas nepieciešams pilnvērtīgai darba pienākumu veikšanai, kā arī televīzijas un radio raidījumu vadītājus un intervējamos, ja intervija notiek mazāk par 15 minūtēm. Tādējādi tika paredzēts izņēmums mutes un deguna aizsegu lietošanai televīzijas un radio raidījumos, ja intervija notika mazāk par 15 minūtēm.

Valdības otrdien pieņemtie grozījumi paredz noteikt gadījumus, kad masu informācijas līdzekļu raidījumu vadītāji un raidījumu dalībnieki var nelietot mutes un deguna aizsegus arī garākos raidījumos, proti, ja ir vakcinēti, pārslimojuši vai pirms raidījuma veikuši testu, kura rezultāts ir negatīvs.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) valdības sēdē norādīja, ka grozījumi tapuši pēc žurnālista Jāņa Dombura publiskas vēršanās pie amatpersonām par iespēju nelietot žurnālistiem maskas raidījumu laikā. Taču izmaiņas ir rūpīgi vērtētas un izstrādātas, uzsvēra ministrs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) gan pauda bažas, jo nesen veikts negatīvs tests negarantē, ka cilvēks raidījuma brīdi nav slims. Valdības vadītāju nodarbināja valdības lēmumu nekonsekvence, jo vēl brīdi iepriekš Ministru kabinets lēma par atvieglotiem noteikumiem nelielis darba kolektīvos tikai gadījumos, ja visi vakcinēti, un tests tādā gadījumā nav vakcinācijai līdzvērtīgs kritērijs. Lēmumu pieņemot, Kariņš pievienoja savu atsevišķo viedokli šajā jautājumā.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika norādīja, ka negatīvu testu kā kritēriju lieto arī citos gadījumos, lai gan norādīja, ka zināmā mērā epidemioloģiskās prasības šajā gadījumā nedaudz piekāpās. Sākotnēji ekspertu lokā tika vērtēta arī iespēja, ka maska jālieto visiem, ja to pieprasa kaut viens no dalībniekiem, taču tāda doma tika atmesta.

Tieslietu ministrijas pārstāvji sēdē atkārtoti uzsvēra, ka medijiem ir īpaša loma un darbs, tāpēc šādas izmaiņas ir pamatotas. Grozījumu izstrādes laikā ņemta vērā arī ārvalstu pieredze. Bordāns arī piebilda, ka dažādi izņēmumi jau visu pandēmijas laiku bijuši arī, piemēram, amatpersonām ceļojot darba pienākumos.

Epidemiologs Ģirts Briģis paskaidroja, ka tāpat kā negatīvs tests pilnībā negarantē, ka persona nav inficēta, arī vakcinēšanās pilnībā nepasargā no saslimšanas, bet pasargā no smagas saslimšanas. Tomēr sabiedrības interešu vārdā ir pieļaujami zināmi riski, atzina Briģis par šo piedāvājumu mediju darbiniekiem un raidījumu dalībniekiem.

Mutes un deguna aizsegus raidījuma dalībnieki varēs nelietot, ja raidījuma dalībniekiem pēdējo 72 stundu laikā pirms raidījuma ir veikts Covid-19 tests vai Covid-19 antigēna noteikšanas tests un tas ir negatīvs. Covid-19 testu var neveikt personas, kas dokumentāri var pierādīt, ka iepriekš bijušas inficētas ar SARS CoV-2 un vairs nerada inficēšanās risku apkārtējiem. Covid-19 testu neveic personas, kas dokumentāri var pierādīt, ka ir pilnībā vakcinējušās pret Covid-19 infekciju.

Par vakcinētu uzskatāma persona, sākot ar piecpadsmito dienu pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētām vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām vakcīnām atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai vai sākot ar divdesmit otro dienu līdz deviņdesmitajai dienai pēc vakcīnas "Vaxzevria" ("AstraZeneca") pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "Vaxzevria" otrās devas saņemšanas.

Par Covid-19 izslimojušām uzskatāmas personas, kas var dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanās epizodi, sākot ar brīdi, kad ārsts ir pārtraucis personas izolāciju, līdz simt astoņdesmitajai dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS.

Jebkurā gadījumā raidījuma vadītājs vai raidījuma dalībnieks labprātīgi var izvēlēties lietot mutes un deguna aizsegus, tāda iespēja netiek liegta.

Studijā, kurā notiek raidījuma filmēšana, nedrīkst atrasties vairāk par 20 personām, neskaitot tehniskos darbiniekus. Ja telpā var nodrošināt 10 kvadrātmetru uz cilvēku, tad var piedalīties arī vairāk raidījuma dalībnieku. Ja tas ir iespējams, starp raidījuma dalībniekiem nodrošina divu metru fizisku distanci.

Ja raidījuma laikā netiek lietoti mutes un deguna aizsegi, raidījuma laikā skatītāji titros var tikt informēti, ka visi raidījuma dalībnieki ir veikuši Covid-19 testu un tas ir negatīvs vai ir vakcinēti pret Covid-19 vai ir bijuši inficēti ar SARS CoV-2 un vairs nerada inficēšanās risku apkārtējiem.

Pirms un pēc raidījuma tā dalībniekiem ir jālieto mutes un deguna aizsegs.

Ja raidījumā intervija notiek mazāk par 15 minūtēm, tad ir piemērojams normatīvais regulējums kā līdz šim, ka raidījuma vadītājs un intervējamais var nelietot mutes un deguna aizsegus.

Jebkurš audiovizuāls darbs, kur ekrānā ir cilvēku sejas, nevar būt pilnvērtīgs, ja maskas dēļ, nav redzama sejas lielākā daļa, jo tas neļauj redzēt vaibstus, grimases, mīmiku, bet diskusijās ekrānā dominējoši ir tieši cilvēku sejas. Tāpat jebkura diskusija, kas notiek nevis klātienē, bet attālināti, nevar būt pilnvērtīga – signāla aiztures, dalībnieku repliku atspoguļošanas ierobežojumiem, ierobežotas ķermeņa valodas, situativitātes kopiespaida trūkuma dēļ, utt. Ievērojot minēto, grozījumi paredz, ka masu informācijas līdzekļu raidījumu vadītāji un dalībnieki raidījuma laikā var nelietot mutes un degunu aizsegus, teikts grozījumu anotācijā.

Anotācijā atgādināts, ka atbilstoši MK noteikumiem mutes un deguna aizsegus var nelietot gadījumos, kad tiek sagatavota vai notiek kultūras vai reliģiskas norises tiešraides translācija vai ieraksts, attālināta mācību procesa nodrošināšana vai audiovizuāla darba veidošana, ja tas nepieciešams pilnvērtīgai darba pienākumu veikšanai un ir saņemta tiesiskā valdītāja atļauja. Tādējādi, ja tiek pieļauts izņēmums attiecībā uz kultūras norišu tiešraides translācijām un tādiem audiovizuāliem darbiem, kā, piemēram, kino darbu veidošana, nebūtu pamata neattiecināt šādu nosacījumu arī uz masu informācijas līdzekļu tiešraidēm un tādiem audiovizuāliem darbiem, kas ir raidījumi, teikts anotācijā.

Arī citās Rietumeiropas valstīs, ir publiski pieejami paraugi, kā medijos pārraidītās diskusijas šajos mēnešos turpina notikt klātienē un bez maskām būtiski ilgāk par 15 minūtēm.

Ar valdības rīkojumu uzdots Kultūras ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju izstrādāt vadlīnijas audiovizuālo darbu veidotājiem (tai skaitā tādiem, kas izmanto koplietošanas tiešsaistes sociālos tīklus) par epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu.