Foto: LETA
Ceturtdien prezidenta vēlēšanās otrajā balsojumā ar 53 balsīm par Valsts prezidentu ievēlēts piecu "zaļzemnieku" izvirzītais, no Vidzemes ievēlētais deputāts, bijušais "Unibankas" vadītājs Andris Bērziņš (ZZS).

Arī otrajā balsošanā piedalījās 99 deputāti, par derīgajām atzīts 97 vēlēšanu zīmes. Par līdzšinējo prezidentu Valdi Zatleru nobalsoja 43 deputāti, bet pret – 56 deputāti. Par Bērziņu nobalsoja 53 deputāti, bet pret 44 deputāti. Pret abiem kandidātiem balsoja trīs deputāti.

Pirmajā kārtā piedalījās 99 deputāti, par derīgām atzina 98 vēlēšanu zīmes. Pirmajā kārtā pret abiem kandidātiem nobalsoja pieci deputāti, par Zatlera pārvēlēšanu nobalsoja 43 deputāti, bet par Bērziņu savas balsis atdeva 50 parlamentārieši.


Bērziņš plašāk sabiedrībai zināms kā "Unibankas" vadītājs. Bērziņš dzimis 1944. gadā Nītaurē. Pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu radioinženiera specialitātē, absolvējis arī Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti. No 1970. gada dažādos amatos strādājis ražošanas apvienībā "Elektrons" — no inženiera līdz pat direktoram. 1988.gadā Bērziņš tika iecelts par sadzīves pakalpojumu ministra vietnieku, 1989.gadā ievēlēts Valmieras rajona Tautas deputātu padomē. 1990.gadā Bērziņš tika ievēlēts Augstākajā Padomē, kur darbojies Tautas frontes frakcijā.

1993.gadā viņš kļuva par "Latvijas Unibankas" prezidentu un to vadīja līdz 2004.gada janvārim. No 2006.gada decembra līdz 2009.gadam viņš pildīja "Latvenergo" padomes priekšsēdētāja pienākumus, tāpat no 2006.līdz 2010.gada jūnijam bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, bet 2010.gada rudenī ievēlēts 10.Saeimā.

Par iespēju kandidēt prezidenta vēlēšanās Bērziņš paziņoja vien maija vidū. Viņš skaidroja, ka par iespēju kandidēt prezidenta vēlēšanās domājot jau vairākus mēnešus, jo redzot, kā šobrīd virzās process, kad līdzīgi kā Baltkrievijā notiek mēģinājums saglabāt pie varas esošo prezidentu.

Atbalstu Bērziņam publiski nesolīja neviens Saeimā pārstāvētais politiskais spēks. Bija noprotams, ka viņu atbalstīs daļa no ZZS frakcijas, taču frakcijā bija paredzēts brīvais balsojums. Tāpat brīvais balsojums bija plānots opozīcijā esošajām "Par labu Latviju" un "Saskaņas centra" frakcijām.

Savukārt "Vienotība" solīja atbalstīt Zatleru, tāpat par pašreizējo prezidentu solīja balsot "VL-TB/LNNK". Tas dotu Zatleram 40 balsis. Zatlers zaudēja PLL atbalstu, jo pēc Saeimas lēmuma neļaut kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa, Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, Zatlers rosināja atlaist tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlēto 10.Saeimu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!