Ar pieklusinātām runām un pusvārdiem Nacionālā apvienība atstāj vadības grožus Dzintaram (plkst. 20:00)
Foto: LETA

Neraugoties uz tuvākajā laikā iespējamām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kā arī Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajā valdībā pavadīto gandrīz gadu un pēdējā gada laikā uzrādītajiem labajiem rezultātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās, Nacionālās apvienības (NA) kongresā sestdien partijas vadības runās bija dzirdama salīdzinoši liela piesardzība un aiz līdzībām paslēptas konkrētas personas un darbības, ar ko partijai nācies saskarties laikā kopš iepriekšējā kongresa pirms gada.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Partijas kongresā aizklātā balsošanā tika pārvēlēta partijas vadība, un priekšsēdētāja amatu saglabāja Raivis Dzintars, kurš bija vienīgais kandidāts uz šo posteni. Par viņu nobalsoja 239 kongresa delegāti, pret bija 16, trīs vēlēšanu zīmes bija nederīgas. Saskaņā ar partijas statūtiem partijas līderis no valdes locekļu vidus izvēlējās savus vietniekus, un viņa izvēli kopējā atklātā balsojumā apstiprināja klātesošo vairākums. NA priekšsēdētāja vietnieki turpmāk būs Nauris Puntulis, Roberts Zīle, Jānis Dombrava, Rihards Kols, Gaidis Bērziņš.

Savukārt partijas valdē turpmāk strādās gan saskaņā ar statūtiem deleģētie locekļi, gan kongresā ievēlētie. Deleģētie locekļi ir Saeimas deputāti Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Rihards Kols, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards un jaunatnes organizācijas vadītājs Kristaps Gulbis. Ievēlētie valdes locekļi ir Roberts Zīle, kultūras ministrs Nauris Puntulis, Raivis Zeltīts, Ieva Holma, Jānis Iesalnieks, Edvards Ratnieks, Jānis Eglīts, Raitis Ābelnieks un Gaidis Bērziņš. Uz valdi kandidēja, bet netika ievēlēti – Jānis Grasbergs, Ģirts Lapiņš, Imants Parādnieks, Zigurds Strīķis, Edgars Jansons.

NA kongresiem raksturīgi, ka tos pavada priekšnesumi patriotiska garā. Arī šoreiz pasākums sākās ar aizkustinošu video par lāpu gājienu Rīgā novembrī, kā arī dziedātājas Līgas Priedes izpildītām dziesmām - no Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas "Lāčplēsis" par bērniņu krustcelēs un Imanta Kalniņa dziesmu no "Menueta" repertuāra. Savukārt nobeigumā kongresa delegāti paši vienojās dziesmā "Daugav' abas malas".

Aizkustinošs brīdis bija vērojams arī debašu gaitā, kad runāt pieteicās Latvijas Nacionālo karavīru biedrības goda priekšsēdētājs un leģionārs, NA goda biedrs Edgars Skreija. 95 gadus veco vīru delegāti sveica, kājās stāvot un ar aplausiem, bet pēc viņa uzrunas Dzintars pateicās Skreijam par lielo godu, ka viņš ir kopā ar partiju. Dzintars atgādināja, ka bijušā leģionāra un leģendāro Mores kauju dalībnieka nopelns ir tas, ka Lestenē ir brāļu kapi. Dzintars solīja, ka NA darīs visu, lai Skreijas un viņa biedru sapņi un mērķi par Latvijas nosargāšanu piepildītos.

Nedz Dzintars, nedz citi partijas vadības pārstāvji debatēs vārdā nesauca nedz Rīgas domes esošo un bijušo vadību, nedz ar pēdējās nedēļas aktualitāti saistīto Aivaru Lembergu. Par plāniem iespējamās ārkārtas vēlēšanās Rīgā kongresā tikpat kā netika diskutēts, tas nedaudz tika skarts partijas biedru debatēs. Tajās gan vairāk uzmanības tika pievērsts novadu reformai, un "Delfi" novēroja, ka NA reģionu pārstāvji pēc kongresa atsevišķā telpā tikās arī ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP).

Par savu darbu valdībā īpašos video sižetos pastāstīja ministri Puntulis un Gerhards, kuri kongresā no tribīnes nerunāja. Video formāta vizītkartes bija sagatavotas arī partijas valdes kandidātiem, un tās tika demonstrētas pirms balsošanas. Debates gan notika pēc pārtraukuma, kad jau bija notikusi arī aizklātā balsošana. Bijušajam partijas līderim un bijušajam ministram Gaidim Bērziņam gan nebija video vizītkartes, bet, kā atzina kuluāros, viņš jau ir pietiekami pazīstams partijā.

Mērķi nemainās

Gan uzrunā kongresa sākumā, gan pēc ievēlēšanas vadītāja amatā Dzintars sacīja, ka tuvākajos trijos gados katru gadu gaidāmas vēlēšanas, un tas ir laiks, kas partijai atņem daudz enerģijas, iesaistoties cīņā par varu. Partijas līderis atzina, ka NA ir otrajā vietā pēc "Saskaņas" popularitātes reitingos un tās pozīcijas ir stabilas, kā arī tiek saņemts to nozaru atbalsts, par kurām partija uzņēmusies vadību.

Dzintars atzina, ka partija ir demokrātiska institūcija, kurā ir iekšējas diskusijas un strīdi, bet neviens neapšauba organizācija virsmērķi – latviskas Latvijas valsts pastāvēšanu cauri laikiem. Viņš piebilda, ka, ja citām partijām tas ir viens no mērķiem, tad NA tas ir pamatu pamats.

Dzintars kongresā pauda lepnumu par partijas savulaik izteikto atbalstu filmas "Dvēseļu putenis" uzņemšanai, par ko tikusi saņemta kritika, taču tagad filma pārsniedz rekordus un neviens vairs neapšauba tās nepieciešamību.

Lai NA sasniegtu savu mērķi par Latvijas pastāvēšanu, ir jānodrošina cilvēku palikšana Latvijā, atbalsts ģimenēm, iekšējā un ārējā drošība, kopīgas vērtības, zināšanas un cilvēkiem laimes sajūta, atzina Dzintars. Par to NA arī rūpējas un rūpēsies savā darbā.

Viens no rīkiem mērķu sasniegšanai ir novadu reforma, kuras iznākumā visi iedzīvotāji jūtas sadzirdēti, tādēļ NA iestāsies par "nulles līmeņa" vēlētām struktūrām pašvaldībās. Tāpat tiks turpināts darbs kultūras jomā un latviešu valodas lomas vairošanā.

Tā kā Latvijas vieta pēc NA domām stratēģiski ir rietumu pasaulē, tādēļ "Saskaņa" jātur ārpus valdības jebkurā gadījumā. Dzintars sacīja, ka nevaram tikai paļauties uz sabiedroto atbalstu un pašiem ir jāizrāda gatavība pretestībai. Tā kā mums nav obligātā karadienesta, krīzes gadījumā var pietrūkt karavīru, tādēļ, NA arī jākļūst dzirdamākai šajos jautājumos.

Arī izglītības un zinātnes jomā partijai ir pienākums kļūt aktīvākai. Pateicoties NA, nākamā gada budžetā tika piešķirti papildu astoņi miljoni eiro zinātnei, tomēr Izglītības un zinātnes ministrija diemžēl tos no bāzes finansējuma novirzīja citiem mērķiem, atzina Dzintars.

"Kā Latvijai pelnīt un kļūt turīgai, tas kļūs par Nacionālās apvienības mērķi," solīja Dzintars.

"Nacionālā apvienība ir cīņas organizācija, un bez cīņas spara nebūtu arī Latvijas valsts. Novēlu, lai cīnītāja tēlu stiprinātu ar draudzīguma, cilvēcības un sadarbības tēlu. Jāprot cīnīties, bet arī sadarboties un koncentrēties uz kopīgo un būtisko," sacīja partijas vadītājs.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece savā runā atzina, ka gads bijis trauksmains un notikumiem pilns, tas bijis Latvijas 101. gads un varoņu godināšanas laiks, taču vienlaikus bijis arī jāmeklē atbildes uz to, kā valsti nostiprināt politiski. "Gadam bija spēcīga vilkme, un daudzas lietas izkustējās no vietas," sacīja Mūrniece.

Viņa gan bija vienīgā, kas no kongresa tribīnes norādīja uz negācijām internetā un medijos un uzskaitīja, kas paveikts par spīti tādam vērtējumam. Kā svarīgu sasniegumu Mūrniece novērtēja Egila Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, jo viņš jau bija NA kandidāts pirms četriem gadiem, kad to neizdevās vēl izdarīt. Arī valdības izveidošana pēc vairāku mēnešu ilgušas nenoteiktības un zināma apjukuma, pēc Mūrnieces teiktā, ir vērā ņemams sasniegums. NA ir viens no diviem spēkiem šajā valdībā ar vislielāko pieredzi, bet darbs ir sarežģīts un nemitīgiem kompromisiem pilns, tajā skaitā, valsts budžets, Rīgas domes atlaišanas jautājums, ar Ventspils brīvostu saistītie notikumi.

Mūrniece atzina, ka no vietas ir izkustējusies cīņa ar korupciju, un jo aktīvāka cīņa, jo lielāka ir cilvēku ticība, ka gaiss kļūs tīrāks. "Oligarhu sankcionēšana ir pasākums pret politiskās un ekonomiskās vides piesārņošanu. Ir pēdējais laiks nosusināt korupcijas purvu," sacīja Mūrniece, pieminot arī Rīgas domi. Viņa netieši pieminēja Lembergu un acu pievēršanu uz lietām, ja vien pilsēta sakārtota. Runā tika pieminēti cilvēki ar lielām cepurēm, bet vārdā neviens netika saukts.

Mūrniece lepojās, ka pēc desmit gadu darba ar vienu mandātu Eiropas Parlamentā partija pavasarī vēlēšanās ieguvusi divus. Viņa uzsvēra, ka viena no viņas darbības ārpolitikā prioritātēm ir atbalsts Ukrainai, un brīdināja raudzīties, lai tā sauktā reālpolitika nepārmāktu vērtības starptautiskajā politikā.

"Savai tautai garantēt valstiskumu ir mūsu partijas misija," sacīja Mūrniece. Viņa pateicās partijas biedram un premjera padomniekam demogrāfijas jautājumos Imantam Parādniekam par padarīto darbu un uzsvēra, ka nemainīgi jāuztur spēkā atbalsts ģimenēm un mājokļu programmai. Partijas pienākums ir arī rūpēties par latviešu valodas lomas stiprināšanu ikdienā un rūpīgi sekot līdzi, kā notiek pāreja uz izglītību valsts valodā. Mūrniece atzina, ka tagad Izglītības un zinātnes ministrija jau mainījusi savu viedokli, taču neskaidrs ir jautājums, kā vispār varēja rasties ideja, ka promocijas darbi Latvijā nav jāraksta latviešu valodā.

Pēc Mūrnieces teiktā, kad izkurtējusī Rīgas dome tiks atlaista, būs jāstartē vēlēšanās, un lielas cerības tiek liktas uz NA deputātu komandu domē, bet tā bijusi arī vieta, kur partija piedzīvojusi, ka līderis nodod idejas. Mūrniece gan nesauca vārdā bijušo NA līderi domē Baibu Broku, kura vasarā pārtrauca darbu partijā un domes frakcijā korupcijas aizdomu dēļ, bet jau novembrī pievienojās esošajai domes koalīcijai. "Tas bija sāpīgs brīdis. Var kļūdīties un kļūdas labot, bet nodevību nepiedod nekad," sacīja Mūrniece.

Viņa atzina, ka attiecībā uz Rīgas domi ir sadzirdēta sabiedrības vēlme latviskajām partijām vienoties plašākos sarakstos un padzīt Rīgas izsaimniekotājus.

Zīmīgi, ka par gaidāmajiem notikumiem Rīgā partijas kongresā neuzstājās nedz Rīgas domes NA frakcijas līderis Dainis Locis, nedz partijas Rīgas nodaļas vadītājs Edvards Ratnieks. Debašu gaitā kongresā gan tika atgādināts, ka NA par Rīgas domes atlaišanu jau diskutēja kongresā pirms gada, kad arī tika pieņemta attiecīga rezolūcija. Tā laika vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards arī sagatavoja un iesniedza valdībā attiecīgu likumprojektu, taču tas neguva tālāku virzību.

NA valdes loceklis un Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle savā uzrunā pastāstīja par sava darba aktualitātēm un sniedza vērtējumu situācijai Eiropā un pasaulē. Zīle atzina, ka gads bijis pilns ar notikumiem pasaulē, kas rada drošības izaicinājumus Latvijai, un tāds solās būt arī nākamais gads. Viņš uzsvēra, ka Latvijas pārstāvjiem jābūt gudriem un principiāliem, kā arī atzina, ka abiem NA deputātiem parlamentā ir labas pozīcijas. Pārmaiņas ģeopolitikā Zīle raksturoja kā tādas, ka, patīk tas kādam vai nepatīk, daudzpolāra pasaule veidojas un Eiropas Savienība savu nozīmi pasaulē zaudē.

Otra NA deputāte Eiropas Parlamentā un bijusī kultūras ministre Dace Melbārde kongresā neuzstājās un tikpat kā netika pieminēta arī citās runās un uzrunās. Kongresā pirms gada partijas biedru asā kritika spieda Melbārdi no tribīnes pat paziņot, ka ir gatava atkāpties no ministres amata, tomēr tā nenotika, un vēlāk viņa sekmīgi izcīnīja partijai mandātu Eiropas Parlamentā.

Partijas biedrs un Saeimas deputāts Jānis Dombrava savā runā kongresā ieskicēja partijas nodomus novadu reformas sakarā. Dombrava norādīja, ka katrā valstī ir sava unikāla situācija, tādēļ nevar tieši piemērot citu valstu modeļus.

Deputāts uzsvēra, ka administratīvi teritoriālās reformas (ATR) gadījumā nav tik svarīgi, kāds būs pašvaldību skaits, bet gan tas, kāda būs dzīve pēc reformas cilvēkiem Latvijā, tajā skaitā visnomaļākajos ciematos. "Mums tas rūp un uzliek pienākumu nonākt pie laba rezultāta," partijas mērķi novadu reformā iezīmēja Dombrava.

Saeimas deputāts definēja vairākus konkrētus partijas mērķus, ko tā vēlas sasniegt ATR gaitā. NA vēlas noteikt reģionālās nozīmes centrus, jo uzskata, ka tas dos jaunu impulsu attīstībai vairākās Latvijas vietās.

Dombrava atzina, ka pēc pēdējās novadu reformas 2009. gadā daudzviet vara attālinājās no cilvēkiem, dzīve apsīka un cilvēki pameta Latviju. Tāpēc partija iestāsies par "nulles līmeņa" vēlētām padomēm. Mērķis ir tieši vēlēts "nulles līmenis" – pagastos un pilsētās vēlētas padomes –, kas strādās uz brīvprātības principiem un risinās saimnieciskus uzdevums. Piemēram, pieņems lēmumus padziļināt grāvi, ieviest apgaismojumu un risināt citas iedzīvotāju problēmas. "Ja būs iespēja vienoties ar citām partijām, tad "nulles līmenis" varētu būt arī pirmās interneta vēlēšanas Latvijā.

Tāpat NA rosinās mainīt terminoloģiju, lai mainītu nosaukumus un definētu kultūrvēsturiskas teritorijas. Partija rosinās arī mainīt pašvaldības izveides kritērijus un paredzēt īpašu statusu pierobežai.

Dombrava sacīja, ka tiks rosināts mainīt arī dažas teritorijas patlaban jau Saeimā esošā likumprojekta novadu piedāvājumā, tomēr konkrētas lietas kongresā nenosauca.

Tuvāko gadu laikā valsts un pašvaldību darbs strauji mainīsies digitalizācijas iespaidā, tāpēc digitālā attīstība un ATR jāskata kopumā, sacīja Dombrava.

"Mēs panāksim, ka cilvēkiem būs iespēja ievēlēt pagastu, pilsētu un apriņķu vadību," kongresā solīja Dombrava. Viņš uzsvēra, ka Latvijai jālepojas ar savu zemes daudzumu, upēm un ezeriem. Cilvēki nav jāpārvieto uz lielajām pilsētām un savas valsts teritorija jāizmanto efektīvi, uzsvēra deputāts.

Reģioniem savas rūpes

Debatēm šogad kongresā pieteicās tik daudz runātāju, ka sākotnēji paredzētās 50 minūtes bija jāpagarina par pusstundu, bet arī tad daži runātgribētāji tomēr netika pie vārda, jo kongresam atvēlētais laiks strauji tuvojās noslēgumam.

Kā pirmais uzstājās Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks, kurš atgādināja, ka pirms gada bijušas ievērojamas bažas par imigrācijas politikas izmaiņām, jo Saeimā tika ievēlēti jauni politiskie spēki, kuru attieksme pret viesstrādniekiem un patvēruma meklētājiem nesakrīt ar NA uzskatiem. Bažas izrādījušās pamatotas, jo jau pavasarī "KPV LV" pārstāvošais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens piedāvājis atvieglot mazkvalificēta darbaspēka ievešanu Latvijā.

"Mums izdevās tomēr to koalīcijā nobloķēt. Atviegloti uzelpojām, ka partneri saprata mūsu bažas, bet jāpaliek vērīgiem," sacīja Iesalnieks. Viņš uzsvēra, ka, ja tiek atlaista Saeima vai bieži mainītas valdības, tad katru reizi šī cīņa jāizcīna no jauna. "No imigrācijas politikas viedokļa NA interesēs ir, lai retāk mainās valdības, jo nebūs atkal jāizcīna cīņa. Viesstrādnieku ievešanas lobijs ir milzīgs, un jaunām partijām ir grūti tam turēties pretī," atzina deputāts.

Kā žurnālists plašāk pazīstamais Ansis Pūpols, kurš Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidēja no NA saraksta, debatēs pievērsās gaidāmajām Rīgas vēlēšanām. Viņš brīdināja no ieslīgšanas slinkumā domājot, ka pietiks ar to, ka pateiksim, ka "Nils ir slikts". "Ir jādod vīzija rīdziniekiem uz vismaz pieciem gadiem. Kas būs Juglā, Bolderājā, Uzvaras pieminekļa vietā. Aicinu tos, kas kandidēs, sasparoties intelektuāli, lai radītu tādu piedāvājumu Rīgai," sacīja Pūpols.

Viņš arī mudināja apzināties, ka, ja NA Rīgā uzvarēs, tad tās darbu vērtēs ļoti skrupulozi, nevis tā, kā līdzšinējo domes vadību, no kuras neko citu arī negaida. Tā kā kultūras ministrs Puntulis savā video rullītī bija solījis koncertzāles uzcelšanu, Pūpols teica, ka, ja tur būs jāsadarbojas ar oligarhu, tad jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nepieļautu nekādu likumpārkāpumu atblāzmu.

Zemkopības ministra Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts debatēs uzsvēra, ka lielākais akcents jāliek uz reģioniem un cilvēku noturēšanu laukos. Eglīts lepojās, ka Gerharda vadībā "esam īpaši parūpējušies par atbalstu mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem". Ja no valsts nebūs atbalsta zemniekiem, tad tie nespēs konkurēt ar citu Eiropas valstu zemniekiem, sacīja Eglīts, norādot arī uz godīgu atbalsta sadali un tādēļ nesen mainīto Lauku atbalsta dienesta vadību.

Eglīts arī pateicās Valsts kontrolei par tās darbu, norādot uz problēmām uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" darbā. Lietām, kā tās notika 14 gadus Zemkopības ministrijā, ir jāmainās, sacīja Eglīts. Viņš arī solīja, ka tiks piedāvāts samazināt pievienotās vērtības nodokli svaigai gaļai, zivīm un maizei. Eglīts, kurš savulaik kopā ar Gerhardu darbojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, atgādināja, ka pirms gada Gerhards iesniedza projektu par Rīgas domes atlaišanu, taču pārējiem partneriem valdībā toreiz dūšas nepietika, bet tagad ministrs Pūce izvilcis to pašu projektu un notrausis tam putekļus.

Nesen par Kocēnu novada domes deputātu kļuvušais Nauris Jurgenbergs par novadu reformu vien izteicās tik daudz, ka "laukos jau sen zināms, ka pūces ir nekrietni putni un aprij mazos dzīvnieciņus". Viņš uzsvēra, ka parādu audzēšanas vietā valstij ir pienācis laiks veidot uzkrājumus un domāt, kur ieguldīt līdzekļus. Pēc Jurgenberga teiktā, zinātne ir tā vieta, kur vērts ieguldīt, jo tas nesīs labumu arī ekonomikai un ļaus labāk pārlaist krīzes. Uzņēmējdarbība ir jābalsta, jo tas ir valsts mugurkauls, aicināja vietējais lauku uzņēmējs.

Edgars Avotiņš, kurš nesen kļuva par Smiltenes mēru, kongresa delegātiem skaidroja, kādēļ smiltenieši atbalsta novadu reformu, jo novadā aug uzņēmumu skaits, bezdarbs nokrities līdz 2,9% un uz Smilteni jau daudzi brauc strādāt vai pārceļas no Apes un Raunas. Tādēļ jāizvēlas starp divām iespējām – ja neapvieno novadus, tad tiks veicināta iekšējā migrācija un lauki paliks tukšāki, bet, veidojot lielākus novadus, cilvēki par palikt dzīvot un saņemt pakalpojumus tur, kur jau dzīvo, bet uz darbu doties uz centru. "Mums nepieciešama reforma, ja gribam, lai nesamazinās cilvēku skaits un neaizbrauc jaunieši. Novēlu mums visiem pieņemt gudrus lēmumus," sacīja Avotiņš.

Jaunjelgavas novada domes vadītājs Guntis Libeks debatēs pauda bažas, ka demogrāfijas jomā tomēr nav izdarīts vēl viss iespējamais. Arī par novadu reformu viņš izteicās kritiski, jo pēc pēdējās reformas secināts, ka ejam purvā, bet tagad sakām, ka jāiet turp vēl ātrāk. "Mazajos novados ir lielāks latviešu īpatsvars. Mēs ar reformu tagad cērtam latviešu saknes," sacīja Libeks, paužot cerību, ka "nulles līmeņa" vēlētas struktūras šai reformai piešķir lielāku jēgu. Libeks arī kritizēja kolēģus valdībā un Saeimā, kas budžeta paketē atbalstījuši "pustrakas izglītības ministres" ideju samazināt latviešu skolu skaitu par 60%. "Ko mēs darām, ja reiz mūsu statūtos mērķis ir latviešu tautas nākotne?" jautāja Libeks.

Bijušais Smiltenes mērs Gints Kukainis sacīja, ka pēc Saeimas vēlēšanām bijis skaidrs, ka valdībā nebūs viegli, bet NA dalība valdībā ir izšķiroša. "Mūsu loma ikvienā aktuālajā reformā ir sekot līdzi, būt uzmanīgiem, pragmatiskiem un īstajā brīdī pievilkt rokas bremzi. Redzu, ka darām visu, ko spējam," sacīja Kukainis.

Viņš uzsvēra, ka darba vietas ražošanā bija un vienmēr būs svarīgas, jo tad arī būs cilvēkiem bērni, kas ies skolās un veidos mūsu nākotni. "Mums jāsāk ar darbiem katram savā novadā," norādīja Kukainis piebilstot, ka nākamās reformas būs nepieciešams veikt valsts sniegto pakalpojumu tīklos, no kā nevarēs izvairīties, redzot iedzīvotāju skaita un izmaiņu procesus valstī kopumā.

Saeimas deputāte, talseniece Ilze Indriksone atzina, ka pirms darba sākšanas Saeimā piederējusi pie tiem, kas skeptiski raugās uz darba apjomu Saeimā, bet tagad tikai saprot, ko tas nozīmē. Viņa atzina, ka novadu reforma nebūs burvju nūjiņa, kas visu atrisinās, un tās pašvaldības, kas jau labi strādā, to turpinās, tikai tām būs vairāk resursi nodrošināti. Taču tās, kas nemāk, arī nespēs. Kā piemēru Indriksone minēja bagāto Garkalnes pagastu, kura darbību kritizējusi Valsts kontrole.

Runājot par darbu Saeimā, Indriksone pauda pārsteigumu par labklājības ministri Ramonu Petraviču, kura aizstāv darba devējus, nevis darba ņēmējus. Indriksone partijas biedriem solīja cīnīties par pēc iespējas labāku novadu reformu un aicināja nākt ar priekšlikumiem. "Lai visa Latvijā cilvēkiem ir vienlīdzīgas iespējas saņemt pamata pakalpojumus – bērnudārzus, izglītību, kultūras iespējas – tāds ir reformas mērķis," sacīja bijusī pašvaldības pārstāve.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

KPV LV Edvīns Šnore Gaidis Bērziņš Imants Parādnieks Ināra Mūrniece Izglītības un zinātnes ministrija Jānis Dombrava Jānis Iesalnieks Kaspars Gerhards Nauris Puntulis Raivis Dzintars Rīgas dome Saeima Smiltene Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form