Pēc Frīdenbergas teiktā, šāds ierosinājums ir ieteikts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Ivaram Gateram.
Ministra palīdze Solvita Boldāne sacīja, ka likumprojekts tiek gatavots, izskatot šajā lietā esošos dokumentus.
Ja šāds likumprojekts Saeimā tiks iesniegts un pēcāk pieņemts, tas būs pirmais šāda veida precedents Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Patlaban Rendas pagasta padomē ir izveidojusies situācija, ka nav iespējams noturēt padomes sēdes un pieņemt pašvaldībai būtiskus jautājumus, tostarp apstiprināt arī budžetu, jo pagasta padomes opozīcijā esošie deputāti uz domes sēdēm neierodas.
Frīdenberga norādīja, ka, pieņemot šādu politisku lēmumu, opozīcijas deputāti pauž savu attieksmi, jo līdz tam pagasta padome neesot ņēmusi vērā nevienu opozīcijas ierosinājumu.
Opozīcija pat neesot ieradusies uz Gatera sasaukto ārkārtas domes sēdi.
Likuma "Par pašvaldībām" 91.pants nosaka, ka Saeima var atlaist pašvaldību, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu vai tiesas kompetencē. Pašvaldību Saeima var atlaist arī tad, ja tā divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi pilsētas domes, pagasta padomes priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas vai nav izveidojusi revīzijas komisiju.
Saeima pašvaldību šī likuma izpratnē var atlaist arī tad, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās pilsētas domes, pagasta padomes deputātu kopskaita.
Rendas pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece Mirta Jansone norādīja, ka nevar komentēt Pašvaldību pārraudzības departamenta ieteikumu gatavot likumprojektu par pagasta padomes atlaišanu, jo trīs pagasta padomes deputāti, kas ikdienā strādā, nav par šādu variantu iepriekš brīdināti.
Viņa atzina, ka pagastam tas nebūtu labākais lēmums, jo četru deputātu dēļ, kas neapmeklē padomes sēdes un līdz ar to nepilda pienākumus savu vēlētāju priekšā, tiek pārtraukts iesāktais darbs, kas vērsts uz pašvaldības īpašumu, iestāžu un infrastruktūras sakārtošanu.
Jansone uzsvēra, ka šīs konflikta situācijas pamatā ir mantiskās intereses par Ozolu kūdras purvu, ko iepriekšējā sasaukuma padomes priekšsēdētājs un šā sasaukuma opozīcijas deputāts Alvis Ausmanis no vēlēšanu saraksta "Mēs - rendeniekiem" pārdeva SIA "Renda", kura īpašnieks ir opozīcijas deputāts Jānis Daģis no vēlēšanu saraksta "Rendas Tautsaimnieku apvienība". Ar SIA "Renda" cieši saistīts arī trešais opozīcijas deputāts Kārlis Jurkovskis no "Mēs - rendeniekiem", kas arī patlaban neapmeklē padomes sēdes.
2002.gadā maijā tika ierosināta krimināllieta pret Ausmani par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un dienesta dokumentu viltojumu. Šī krimināllieta patlaban atrodas Kuldīgas rajona tiesas tiesvedībā. Tās izskatīšanu nav izdevies pabeigt Ausmaņa slimības dēļ.
Ausmanis, būdams Rendas pagasta padomes priekšsēdētājs, 1999.gadā vienpersonīgi toreizējam pagasta padomes deputātam un SIA "Renda" īpašniekam Daģim pārdeva Rendas pašvaldībai piederošo Ozolu kūdras purvu, kas savulaik bija "Aizputes kūdras fabrika" Rendas iecirknis.
Līdz ar to kūdras purvs ar fiktīvu līgumu nonāca SIA "Renda" īpašumā. Uzņēmums, nelikumīgi rokot purvu un pārdodot kūdru, pašvaldībai radīja Ls 200 000 zaudējumus. Jansone atzina, ka krimināllietā zaudējumu apjoms ir samazināts par Ls 23 000, jo šo summu izdevies ar dokumentiem pierādīt.
Tādējādi no visiem četriem opozīcijas deputātiem par viena padomes deputāta - bijušā padomes priekšsēdētāja rīcību, pārkāpjot dienesta pilnvaras un izdarot dienesta viltojumu, ierosināta un Kuldīgas rajona tiesā tiek izskatīta krimināllieta, kurā iesaistīti vēl divi opozīcija padomes deputāti - Daģis un Jurkovskis. Vienlaikus par šo divu deputātu atrašanos interešu konflikta situācijā pēc Rendas pagasta padomes vadības lūgumu materiāla pārbaudi veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Šiem trim deputātiem pievienojies arī ceturtais deputāts Juris Freibergs, lai destabilizētu padomes darbu un panāktu tās atcelšanu.
Rendas pagasta padomē situācija starp opozīciju un pozīciju vēl vairāk saasinājās, kad pašvaldībai, ņemot vērā to, ka pret vienu deputātu ierosināta krimināllieta un divi deputāti ir ieinteresētās personas purva jautājumā un līdz ar to viņi nevar balsot, izdevās no SIA "Renda" atsavināt nelikumīgi pārdoto kūdras purvu.
Rendas pagasta pašvaldība ir izsludinājusi Ozolu kūdra purva izsoli, kas paredzēta 30.jūnijā. Izsoles sākumcena ir Ls 750 000, un tā notiks ar augšupejošu soli. Katrs solis Ls 50 000.
Rendas pagasta padomes vadība lūgusi Ministru prezidentu un kabineta ministrus savas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskatīt situāciju, kuras risinājums nav iespējams spēkā esošās likumdošanas apstākļos. "Mēs esam gandarīti par valdības iniciatīvām izdarīt izmaiņas likumdošanā un radīt jaunu likumu pašvaldībām, kas nākotnē izslēgtu līdzīgas situācijas citās pašvaldībās. Uz mūsu pagasta padomes piemēra iespējama vairāku pašvaldības darbu uzlabojošu likuma normu ieviešana, t.sk. likumdošanā iztrūkstošās deputātu atbildības noteikšana, kas ir pamatā mūsu lūgumam Ministru kabinetam," sacīja Jansone.
Rendas pagasta padomes vadība jau kopš 2002.gada sākuma vairākkārt informējusi atbilstošas kompetentas valsts institūcijas par situāciju Rendas pagasta padomē, kur četri deputāti cenšoties destabilizēt padomes darbu. "Mēs informējām, ka tas tiek darīts personīgās interesēs, lai izvairītos no atbildības par savām nelikumīgajām darbībām, izsaimniekojot pašvaldības īpašumu un finanšu līdzekļus," teica Jansone.