Ar studentu nodarbinātību 'lāpa' pedagogu iztrūkumu, secina apakškomisija
Foto: stock.xchng

Pedagogu trūkumu skolās "lāpa" studenti, kas paralēli mācībām uzsāk pilna laika darbu, un skolotāji, kas strādā pārmērīgi lielu darba slodzi, otrdien, 1. jūnijā, pauda vairāki Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdes dalībnieki.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Spriežot par pilnībā valsts finansētām studiju iespējām izglītības zinātņu tematiskajā grupā, deputāti nonāca pie nozarē jau sasāpējuša jautājuma – pedagogu iztrūkuma. Deputāts Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka nepieciešams celt skolotāja profesijas prestižu, lai tā sabiedrības acīs būtu novērtēta gluži kā advokāts. Viņš pats arī iezīmēja reālo ainu: "[..] mums ir nevis konkurss [uz skolotāja amatu], bet laime, ja kāds atnāk un skolu."

Kopumā, kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Diāna Laipniece, aptuveni 70% studentu, kas mācās izglītības zinātņu tematiskajā grupā, par studijām maksā paši. Viņa skaidroja, ka šāds procenta apmērs skaidrojams ar to, ka vairums studentu mācības apvieno ar pilna laika darbu, tāpēc studijas mēdz pāriet otrajā plānā, un students uzsāk mācības neklātienē.

"Tas nav pārsteigums, ka 70% studē par maksu, jo viņi paralēli studijām strādā, risina arī vakanču problēmas. Saņem savu zemo algu, strādā nozarē un vēl maksā par studijām," pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Nākotnes perspektīvas tiem, kas absolvēs studijas izglītības zinātņu tematiskajā grupā ir augstas tādā ziņā, ka pēc šīs profesijas ir pieprasījums, taču vienlaikus šo zinātņu absolventiem ir vienas no zemākajām algām. "Pieprasījums pēc pedagogiem būs augsts. Būs nepieciešama paaudžu nomaiņa. Tā prasa šo speciālistu izglītošanu. Skolu direktori gribētu redzēt, ka uz skolotāju vakancēm ir konkursi," teica Laipniece.

Tiesa, atšķirībā no citām zinātņu tematiskajām grupām, tieši izglītības grupā vērojams salīdzinoši zems studentu atbirums.

Šeit gan jāuzsver, ka dati ir tikai par divu gadu posmu. Kā apakškomisijas sēdē norādīja Laipniece, tieši šīs tematiskās grupas studenti mēdz būt tie, kas pēc pāris gadiem darbā, praktizējot arodu un saskaroties ar reālo atalgojumu, kā arī profesionālo izdegšanu, skolotāja profesiju mēdz pamest. "Prestižs kritīsies, jo pedagogu trūkst, viņi (70%) piekrīt studēt par maksu, un vēl saņem tik zemu algu (zemākā darba algas likme 790 eiro). Tā ir pedagogu izmantošana, tāpēc arī pamet darbu, kad profesionālā dzirkstele ir izdzisusi, izdeguši," norādīja LIZDA priekšsēdētāja.

Taču, runājot par studiju maksu, Laipniece uzsvēra būtisku jautājumu, kas ir jārisina jaunajā augstākās izglītības finansēšanas modelī. "Bieži vien tā studiju maksa ir mazāka nekā valsts budžeta piešķirtais finansējums. No vienas puses mēs visi saprotam, ka budžeta finansējums ir par zemu un ir novecojis, no otras puses – studiju maksa ir vēl mazāka. Es, protams, saprotu, ka tas ir arī saistīts gan ar maksātspēju, gan ar vēlmi piesaistīt studentus, bet tad mums kaut kā godīgi jāatzīst tā bilde, ka students, kas šobrīd studē par maksu, viņš faktiski maksā līdzfinansējumu nevis pilno summu. Iespējams, mums vajadzētu būt caurspīdīgākiem ar šo stāstu," sacīja Laipniece.

Pārejai no maksas studijām uz valsts apmaksātām studijām valsts augstskolās vietējiem studentiem pie bāzes 2951 eiro (studiju maksa) no valsts budžeta nepieciešami 15 miljoni eiro.

Mainot studiju finansēšanas modeli izglītības zinātņu tematiskajā grupā, arvien lielāka nozīme būs augstskolu sniegumam, izcēla IZM pārstāve Dace Jansone. Proti, ja šogad snieguma finansējums ir 5% apmērā, tad plānots, ka 2026. gadā tas būs 20% apmērā.

Apakškomisijas sēdes noslēgumā tās priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis (AP) norādīja, ka apakškomisija veidos secinājumus par valsts finansētu studiju iespējām visās tematiskajās grupās un secinājumus virzīs uz IZM. "Šis ir tikai tāds priekšsagatavošanās darbs, tālākie soļi noteikti sekos," viņš norādīja.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Augstākā izglītība IZM Arvils Ašeradens Izglītības un zinātnes ministrija LIZDA Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form