Foto: DELFI

Nila Ušakova (S) atstādināšana no Rīgas mēra amata ir politiska izrēķināšanās, kurā nihilistiski tiek ignorēta Rīgas iedzīvotāju griba un demokrātisko vēlēšanu procedūra, uzskata partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Politiķis vērtē, ka izrēķināšanās aizsākums ir meklējams pērn decembrī notikušajā Nacionālās apvienības kongresā, kur tā laika pašvaldību lietu ministram Kasparam Gerhardam partija uzdeva virzīt valdībā likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

"Šodien nav šaubu, ka šāds uzstādījums bija publisks signāls uzsākt politisko izrēķināšanos ar Nacionālai apvienībai un arī dažiem citiem politiskiem spēkiem nevēlamo "Saskaņu", kā ieganstu izmantojot pērnā gada novembra beigās sākto kriminālprocesu lietā par SIA "Rīgas satiksme" amatpersonu kukuļošanu un kā rīku izmantojot izpildvaru un tai padotās represīvās iestādes. Politiskā spiediena kampaņas gaitā publiskā telpā apzināti tika veidots ienaidnieka tēls. Kā mēdz teikt – mērķis attaisno līdzekļus. Šāda rīcība bija un ir klājā pretrunā ar demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem, atbilstīgi kuriem valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, nevis kādas partijas kongresa rezolūcijām," argumentē Urbanovičs, kurš Ušakovu savulaik ieveda politikā.

"Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītājs uzsver, ka personas vainu nosaka tiesa. "Tomēr politiskās izrēķināšanās kampaņa notiek pēc citiem noteikumiem. Ir personificēts vainīgais – Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs, kuram uzticas Rīgas iedzīvotāju vairākums un izdots rīkojums par viņa atstādināšanu no amata. Visā šajā kampaņā nihilistiski tiek ignorēta Rīgas balsstiesīgo iedzīvotāju griba, kas demokrātisko vēlēšanu procedūrā uzticēja Rīgā varu esošam domes deputātu kopumam, kura vairākums uzticēja pilsētas galvas amatu "Saskaņas" līderim," paziņojumā pauž Urbanovičs.

"Ja tiesa vadīsies saskaņā ar tiesiskumu un likumību un līdzīgi izpildvarai nepakļausies kādas partijas rezolūcijai, būs nostiprināts sociālais un juridiskais taisnīgums," prognozē Urbanovičs.

Vēstīts, ka piektdien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika publicēts Pūces rīkojums par Ušakova atstādināšanu no Rīgas mēra amata.

Ušakovam ir 30 dienas vērsties tiesā ar iesniegumu par VARAM rīkojuma atcelšanu. Ja mērs šīs tiesības neizmantos, viņš pēc 30 dienu termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida domes priekšsēdētāja iesniegumu, domes priekšsēdētājs uzskatāms par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

Ja ar tiesas spriedumu VARAM rīkojumu atcels, Ušakovs par laika posmu, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, saņems domes priekšsēdētāja mēnešalgu.

Likums arīdzan liedz atlaistu domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēt par tā paša sasaukuma priekšsēdētāju. Taču ministra izdotais rīkojums neliedz Ušakovam strādāt par Rīgas domes ierindas deputātu.

Ušakovs maijā kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ja viņu ievēlēs, rīkojuma atcelšana neliks Ušakovam atgriezties Rīgas mēra amatā.

Rīgas domes vadību pēc Ušakova oficiālas atstādināšanas pārņems abi viņa vietnieki – Oļegs Burovs (GKR) un Vadims Baraņņiks (S). Burovs iepriekš atklāja, ka līdz jauna mēra ievēlēšanai viņš pildīs šī amata nestos pienākumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!