"Mēs esam tāda fakta priekšā, ka pārtikas produktiem ir ļoti pieaugušas cenas. Piemēram, piena produktiem apmēram par 40% ir pieaugušas. To mēs īsti redzam arī ieejot veikalā," raidījumam paudusi Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve Ilona Dreimane.
Lai pabarotu vairāk nekā 80 000 bērnu no 1. līdz 4. klasei, šogad budžetā atvēlēti vairāk nekā 19 miljoni eiro. Pēdējo reizi skolas pusdienu cena pārrēķināta 2014. gadā, to palielinot no 1,14 eiro līdz tagadējiem 1,42 eiro. "Vienīgais subjektīvais rādītājs, uz kā pamata mēs varam pārskatīt summas par labu lielākam pakalpojumu grozam, ir inflācijas rādītājs. Objektīvi mums šobrīd nav pamata pārskatīt," skaidrojis izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns.
Tomēr arī Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) atzīst, ka brīvpusdienas bērnam atkarīgas lielākoties no tā, cik daudz pašvaldība gatava piemaksāt un kāds ir iepirkums. "Tā ir iepirkuma procedūra. Komersants piekrīt, viņam ir jāiepazīstas ar nosacījumiem un jāvienojas ar savu izglītības iestādi, jāpierāda. Tas ir sarunu rezultāts ar pašvaldību, ja piesakās uz šo iepirkumu zinot nosacījumus," norādījusi LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure. LPS dati liecina, ka vislabāk bērnus baro nelielās skolās, kur ēdināšanas iepirkums nemaz netiek organizēts. Pašvaldība algo pavāru, kurš gatavo pusdienas, bieži vien izmantojot pašu skolas dārzā izaudzēto.
Nākamgad ēdināšana skolās varētu palikt nedaudz lētāka, ja īstenosies Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Šāds solis samazinātu arī izdevumus programmai "Skolas auglis", kuru lielākoties nodrošina tas pats ēdinātājs, kurš bērniem brīvpusdienas, ziņo raidījums.