Valdība jau 15 gadus apņemas mazināt nabadzību, taču joprojām 38 % Latvijas iedzīvotāji pakļauti tās riskam, un līdzšinējie atbalsta pasākumi nesedz iedzīvotāju pamatvajadzību pieaugošās izmaksas, turklāt valdība rīkojas pēc principa "Ar vienu roku dod, ar otru – atņem", uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Pirms 10 gadiem valdības identificētie nabadzības mērķi ir aktuāli arī šobrīd - iekļaujoša darba tirgus izveide, adekvātu ienākumu nodrošināšana ar darba samaksas, nodokļu politikas un sociālās drošības sistēmas palīdzību un citi. Taču jaunākos politikas plānošanas dokumentos minēts, ka šobrīd ir izveidota kārtējā darba grupa, kuras uzdevums pēc būtības ir identificēt jau iepriekš zināmus nabadzības un sociālās atstumtības pieauguma cēloņus un politikas jomas, kurās veicami pasākumi nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, norādīts Tiesībsarga biroja paziņojumā medijiem.
Tiesībsargs uzskata, ka līdz šim valdības realizētā nodokļu politika tikai veicināja sociālās nevienlīdzības palielināšanos, jo ieguvēji no izmaiņām bija vidusslānis un turīgie, nabadzīgajiem iedzīvotājiem ieņēmumu pieaugums bija nenozīmīgs. Minimālās algas paaugstināšana, neapliekamā minimuma diferencēšana un atvieglojuma par apgādībā esošām personām palielināšana dos papildu ienākumu 20-30 lati mēnesī personām, kuras saņēma minimālo algu, norāda Jansons.
"Līdzšinējos atbalsta pasākumus visprecīzāk raksturo sakāmvārds "ar vienu roku dod, ar otru ņem". Atbalsta pasākumi ir tik niecīgi, ka patēriņa cenu un komunālo maksājumu sadārdzinājums "noēdīs" ieguvumu, ko personai dos ieviestie nodokļu atvieglojumi," brīdina Jansons.
Nabadzības mazināšanai tiesībsargs norāda uz vairākiem risinājumiem. Pirmkārt, labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, kas veicinātu jaunu darbavietu rašanos. Otrkārt, nodokļu politika jāmaina no darbaspēka nodokļa uz patēriņa nodokli, kas iet virzienā uz taisnīgu atlīdzību par darbu, kas nodrošina iespēju strādājošam nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi sev un savai ģimenei.
Labklājības ministre Ilze Viņķele ( V), komentējot tiesībsarga Jura Jansona pārmetumus par valdības veikumu nabadzības mazināšanā, portālam "Delfi" uzsver, ka tiesībsargam būtu jāņem vērā, ka topošais 2014.gada valsts budžets ir tikai otrais, kurš top pēckrīzes periodā.
"Tiesībsargs ir atradis savu ampluā. Tas nav ne labi, ne slikti, tas vienkārši tā ir," sacīja Viņķele.
Viņa norādīja, ka Labklājības un Finanšu ministrijas jau šā gada februārī nākušas klajā ar savu piedāvājumu paketi sociālās nevienlīdzības un nabadzības mazināšanai, rosinot gan minimālās algas celšanu, gan diferencēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma ieviešanu.
Tomēr, ņemot vērā to, ka Latvija nesen piedzīvojusi iekšzemes kopprodukta samazināšanos par vairāk nekā 20 % un patlaban top tikai otrais budžets pēckrīzes periodā, ir jārēķinās, ka iespējas īstenot visas ieceres vēl ir ierobežotas.
"Tāpat tiesībsargs ignorē faktu, ka krīzes laikā nevienlīdzība ir samazinājusies, ko apliecina gan Džini indekss, gan citi rādītāji," uzsvēra Viņķele, piebilstot, ka patiesībā jau tiesībsarga skaļi deklarētie mērķi sakrīt ar valdības nodomiem, taču tiesībsargs, aktīvi pildot "savu sargsuņa lomu", piemirst, ka nabadzības mazināšanas pasākumi nav ieviešami īsā laika posmā.
"Tad šis dialogs ar valdību būtu konstruktīvāks," rezumēja labklājības ministre.
