Būvvaldes pārstāve Ieva Luste pastāstīja, ka uzņēmēji vēlas terases aprīkot ar nolaižamām sienām, slēgtiem telpiskiem risinājumiem, veidot masīvas konstrukcijas, paaugstinātas grīdas un bāra letes, kas pārsniedz normatīvos noteikto augstumu un ir pretrunā ar āra terašu koncepciju.
Uzņēmēju ekonomiskās intereses nepieciešams samērot ar pilsētas kopējo vides kvalitāti, lai Vecrīgas ielas vasaras sezonā nekļūtu "plēvju arhitektūras" pārpildītas, aizsedzot vērtīgus arhitektūras pieminekļus un negatīvi ietekmējot pilsētvidi kopumā. "Protams, ir arī daudzi veiksmīgi vasaras kafejnīcu paraugi, kur bez smagnējām konstrukcijām, izmantojot veiksmīgus dizaina elementus un ziedus, tiek radīta pozitīva vērtība vasaras noskaņai pilsētā," piebilda Luste.
Kaut arī daudzviet kafejnīcu āra terases tiek būvētas uz trotuāriem, sašaurinot gājējiem un riteņbraucējiem pieejamo telpu, rīdzinieki pagaidām īpašus iebildumus pret terasēm nav cēluši. Šogad Rīgas pilsētas būvvaldē ir saņemts tikai viens iesniegums ar lūgumu pārbaudīt vienas āra terases izvietošanas likumību, taču šajā gadījumā tā bijusi saskaņota.
Luste norādīja, ka, izņemot Vecrīgas teritoriju, āra kafejnīcas jāizvieto tā, lai gājēju plūsmai izmantojamais ietves platums būtu 1,5 metri. Ņemot vērā, ka Vecrīgā gājēji var izmantot ielu teritoriju un gājēju ietvju mēdz nebūt vai ir ļoti šauras, vēsturiskajā centrā katrs pieteikums tiek vērtēts atsevišķi, taču arī Vecrīgā āra kafejnīcām būtu jānodrošina iespēja gājējam iziet caur kafejnīcu, kā arī iespēja brīvi piekļūt ēkas ieejām, vārtiem un tml. Lai arī, saskaņojot kafejnīcu pieteikumus, šīs prasības tiek nodrošinātas, ekspluatācijas gaitā tās ne vienmēr izpilda, turklāt klienti mēbeles pārvieto atbilstoši savām vēlmēm un ērtībām.
Rīgā šogad ir izskatīti 416 iesniegumi par āra terašu veidošanu un visiem jau ir izsniegtas tirdzniecības atļaujas, taču iesniegšana turpinās. Līdzīgs iesniegumu skaits par āra kafejnīcām saņemts arī pagājušajā gadā, kad Rīgā ar pašvaldības atļauju izbūvētas 450 terases, informēja domes pārstāvis Uģis Vidauskis.
Vispopulārākā vieta vasaras kafejnīcu izvietošanai ir Vecrīga, taču palielināts vasaras kafejnīcu blīvums ir arī tā sauktajā Klusajā centrā - Antonijas, Alberta, Strēlnieku ielas un Blaumaņa un Ģertrūdes ielas rajonā, starp Tērbatas un Aleksandra Čaka ielu. Par vasaras kafejnīcu izvietošanu pašvaldībai piederošās teritorijās - laukumos un parkos - Rīgas dome rīko konkursus, kuros tiek vērtēts kafejnīcu dizains un ekonomiski izdevīgākais piedāvājums. Vismaz trīs vai četri pieteikumi tiek saņemti konkursos par sezonas kafejnīcu izvietošanu Līvu laukumā, Doma laukumā, Vērmanes dārzā.
Jaunas vasaras kafejnīcas tiks veidotas arī vietās, kur tās līdz šim nav bijušas - vērienīgāki vasaras kafejnīcu projekti tiek attīstīti Andrejsalā. Viens no jaunajiem projektiem ir paredzēts Vecrīgas teritorijā, Audēju un Kalēju ielas stūrī. Jauna, ne tik vērienīga apjoma vasaras kafejnīca iekārtota arī uz pašvaldības īpašumā esošas zemes Lucavsalā.
Pirms vairākiem gadiem tika saņemts uzņēmēju pieteikums veidot vasaras kafejnīcu Daugavā uz pontoniem, taču projekts dažādu objektīvu iemeslu dēļ netika realizēts. Šobrīd ir pieņemti jauni domes saistošie noteikumi, kuros cita starpā precīzi reglamentēts, kā šādas kafejnīcas uz ūdens var veidot. Tos vēl nav apstiprinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet gaidāms, ka tie varētu stāties spēkā tikai vasaras beigās vai rudenī. Šobrīd nav ziņu, vai, ievērojot jauno noteikumu prasības, uzņēmēji aizvien vēlas to darīt, norādīja Vidauskis. Luste informēja, ka būvvaldē neesot saņemta neviena iecere par peldošu kafejnīcu.
Āra terašu pavasara un vasaras sezona pēc normatīvajiem aktiem ir no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim, tad arī drīkst izvietot vasaras kafejnīcas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
