Bieži vien pircēji iegādājas dzīvokli kā investīciju objektu un uzreiz pēc tā iegādes meklē īrniekus. Investori kāro dzīvokļus ar divām guļamistabām un, ja dzīvoklis ir augstāk par 3.stāvu, vēlas arī, lai mājā būtu lifts.
Ar to pašu mērķi tiek meklēti dzīvokļi Jūrmalā, kur galvenie iegādes kritēriji ir, lai īpašums būtu jaunā projekta ēkā jūras pusē, cena 150 000 - 200 000 eiro robežās. "Diemžēl gan Rīgā, gan Jūrmalā tādu īpašumu piedāvājumā ir ārkārtīgi maz", situāciju nekustamā īpašuma dzīvokļu tirgus segmentā komentē "Arco Real Estate" dzīvojamā fonda tirdzniecības nodaļas vadītāja Oļesja Bogodistaja.
Kompānija norāda, ka pērn uzturēšanas atļaujas saņemšanai pārsvarā meklēja īpašumus 100 000 latu vērtībā un dārgākus, bet šogad ir vērojams pieprasījuma pieaugums objektiem 50 000 latu vērtībā.
Kā jaunu tendenci šogad "Arco Real Estate" min Latvijas iedzīvotāju pieprasījumu pēc dzīvokļiem, kas atrodas dzīvojamās ēkas 1.stāvā. Tas ir saistīts gan ar zemāko cenu šajā dzīvokļu kategorijā, gan ar lielāko piedāvājumu, jo vēl nesen dzīvokļi pirmajā stāvā cilvēkus pārsvarā neinteresēja. Tāda veida dzīvokļus meklē bieži vien vecākiem, kam ir grūti pārvietoties, īpaši tas attiecas uz sērijveida dzīvokļiem piecstāvu mājās bez liftiem.
"Janvārī īpašumu iegādi veica klienti, kas to plānoja vēl no pagājušā gada oktobra un tikai jaunajā gadā pieņēma gala lēmumu iegādāties. Tam par pamatu ir "lēto" piedāvājumu neesamība tirgū, kā arī cenu pieaugums, par ko liecina ikmēneša tirgus pārskati. Līdzīgu situāciju apraksta arī Latvijas komercbankas, kur janvārī hipotekāro kredītu noformētāji bija tie klienti, kas bija nākuši uz konsultācijām vēl 2010.gada nogalē", skaidro Bogodistaja.
Jau vēstīts, saskaņā ar pērn vasarā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā ārzemnieki termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem var saņemt, ja persona kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldījusi ne mazāk kā 25 000 latu un valsts un pašvaldību budžetā kapitālsabiedrība kopā samaksājusi ne mazāk kā 20 000 latu.
Termiņuzturēšanās atļauju var saņemt arī persona, kas ir iegādājusies nekustamo īpašumu Rīgā, kura kopējā darījuma summa ir ne mazāka par 100 000 latu, vai nekustamo īpašumu ārpus Rīgas, kura kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 50 000 latu.
Tāpat termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, var saņemt persona, kura būs veikusi finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla veidā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē portālu "Delfi" informēja, ka kopumā līdz šim no investoriem saņemti 192 iesniegumi (439, ieskaitot ģimenes locekļus), no tiem 129 (283) pamatoti tieši ar nekustamo, 51 (137) - ar banku subordinētajiem noguldījumiem, 12 (19) - ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā.
Pozitīvi lēmumi pieņemti 155 lietās, 97 gadījumos kā uzturēšanās atļaujas pamatojums bija nekustamie īpašumi, 47 – ieguldījums bankās, 11 – ieguldījums kapitālsabiedrībās. Nekustamā īpašumā atrašanās vietas visbiežak ir Rīga (68) un Jūrmala (45).
Kopā uzturēšanās atļaujas uz investīciju pamata saņēmuši jau 352 cilvēki (207 īpašums, 128 bankas, 17 kapitālsabiedrības), jo uzturēšanās atļauju ir tiesīgs iegūt ne tikai pats investors, bet arī viņa ģimenes locekļi - laulātais un nepilngadīgie bērni.
No 192 pieteikumiem 144 iesnieguši Krievijas pilsoņi, 15 - Ukrainas, 14 - Kazahstānas, bet no dažādām citām valstīm - mazāk par 10.