Ārgalis intervijā skaidroja, ka no 1997.gada līdz 2000.gadam šāda prakse tika jau pielietota, bet modelis, ka vicemēri nepilda konkrētu komiteju priekšsēdētāju darbu, tika likvidēts Gundara Bojāra (LPP/LC) laikā.
Ārgalis uzskata, ka šī pieeja ir nepareiza, jo vietniekam nav tiešā saikne ar komitejām. Turpretī laikā, kad pie varas nāca tolaik partijas "Jaunais laiks" pārstāvis Aivars Aksenoks (TB/LNNK), tika izveidots trešā vicemēra amats.
Politiķis atzina - ja nebūtu nodarbināts Rīgas brīvostā, tad būtu "samērā nenoslogots Rīgas mēra vietnieks". Uz jautājumu, kādēļ viņš jau sen nav ierosinājis, ka vicemēriem būtu jāstrādā par komiteju priekšsēdētājiem, domnieks atbildēja, ka tāda ir politiskā nostāja un viņš viens nevarot to mainīt.
"Ja iekļūšu nākamajā koalīcijā, tad viens no pirmajiem jautājumiem un ierosinājumiem būs, ka vicemēriem jābūt konkrētu komiteju priekšsēdētājiem," uzsvēra Ārgalis.
Patlaban Rīgas mēram ir trīs vietnieki, kuriem ir sadalītas atbildības jomas. Vicemērs Ārgalis atbild par jautājumiem, kuri saistīti ar pilsētas attīstību, Jānis Dinevičs (LSDSP) ir atbildīgais vicemērs par vides, komunālajiem un sociālajiem jautājumiem, bet Almers Ludviks (LPP/LC) ir atbildīgs par izglītības, sporta un tūrisma jautājumiem galvaspilsētā.
Neviens no mēra vietniekiem nav komiteju priekšsēdētājs.
TP Rīgas domes vēlēšanās startēs ar piekto kārtas numuru. Pašvaldību vēlēšanas notiks 6.jūnijā vienlaicīgi ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Rīgas domes vēlēšanās tiks ievēlēti 60 deputāti.