Septembrī veicot pārbaudes arheoloģiskos izrakumus, iegūtie materiāli liecina, ka Priedaines apkārtne jau pirms aptuveni 5000-6000 gadu bijusi apdzīvota, šodien preses konferencē informēja Latvijas Vēstures institūta arheologs Valdis Bērziņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pārbaudes izrakumos iegūts arheoloģiskais materiāls, kas attiecas uz neolītu jeb jaunāko akmens laikmetu.

"Arheoloģisko izrakumu gaitā apstiprinājās, ka Priedainē tiešām bijusi akmens laikmeta apmetne. Toreiz jūras līmenis bija apmēram divus metrus augstāks par mūsdienu līmeni un saskaņā ar ģeologu pētījumiem tagadējo Spilves un Babīte pļavu vietā eksistēja plaša jūras lagūna. Tā laika apmetne atradās lagūnas krastā, uz smilšu strēles starp lagūnu un jūru," sacīja Bērziņš.

Arheologs informēja, ka izrakumu laikā atrasta māla trauku lauskas ar ķemmes un bedrīšu ornamentu, atrasti divi dzintara piekariņi, kā arī neapstrādāti un skaldīti dzintara gabali. Atrasti arī trīs krama darbarīki un lielāks skaits krama atšķilu, miniatūrs slīpēts akmens kaltiņš un akmens oļi, kas, pēc arheologa vārdiem, visticamāk, izmantoti kā tīklu gremdi.

Bērziņš atzina, ka kramu pie mums nebija, tātad tie tika ievesti vai cilvēki tos atnesa.

Iedzīvotāju mājokļi šajā laikā, visticamāk, atradušies apmetnes sausākajā daļā - smilšu kāpas nogāzē, taču interesantākie atradumi iegūti nogāzes piekājē, kur apdzīvotības laikā bijusi lagūnas piekrastes josla un vēlāk uzkrājies kūdras slānis. Tur atrasti saglabājušies apstrādāti koki, kā arī lielākas māla trauku lauskas.

"Pārbaudes izrakumu mērķis bija noskaidrot iespējamās senās dzīvesvietas saglabāšanās stāvokli un robežas, lai izvērtētu nepieciešamību šo objektu iekļaut aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā," sacīja Bērziņš.

Izrakumu dalībnieki atzina, ka būtu veicami arī ģeoloģiskie pētījumi par senās Babītes lagūnas attīstību, lai iegūtu skaidrāku priekšstatu par dabas vides izmaiņām piekrastes joslā un dabas apstākļiem apmetnes apdzīvotības laikā.

Arheoloģiskās pārbaudes izrakumi tika veikti laikā no 17.septembra līdz 21.septembrim. Jūrmalas pilsētas pašvaldība piešķīra 1000 latus pārbaudes izrakumu veikšanai iespējamās apmetnes vietās. Arheoloģiskos izpētes darbus veica Valdis Bērziņš, Latvijas Vēstures institūta un Latvijas Vēstures muzeja speciālisti, kā arī Jūrmalas pilsētas muzeja galvenais zemūdens speciālists Voldemārs Rains.

Visi atradumi tiks nodoti Jūrmalas pilsētas muzeja krājumā.

Jūrmalas pilsētas muzeja fondos kopš 1975.gada glabājas arheoloģiskie atradumi, kas iegūti mežā pie Priedaines. Toreiz Priedaines iedzīvotāja Regīna Ērgle ar dēliem atrada un uz muzeju atnesa akmens cirvi, kas noteikts kā vēlās formas tā sauktais "laivas cirvis", ķemmes un bedrīšu tipa keramikas trauka lausku un krama atšķilu.

Jūrmalas pilsētas muzeja ēka atjaunota 2004.gadā. Tajā ir daudz vietas ekspozīcijām par kūrorta dzīvi un zemūdens pasauli, kā arī interesantām izstādēm, semināru rīkošanai, suvenīru veikaliņam un kafejnīcai. Suvenīru veikaliņš, piemēram, piedāvā muzeja apmeklētājiem un interesentiem iespēju iegādāties dažādus oriģinālus izstrādājumus, kas vēl ilgi atgādinās par viesošanos Jūrmalā.

Muzeja krājumā ir daudz eksponātu, kas stāsta par dzīvi kūrortā no 19.gadsimta beigām līdz mūsdienām, lielākā peldkostīmu kolekcija Latvijā, senās Jūrmalas pastkartes, ievērojamu mākslinieku darbi, zemūdens arheoloģijas eksponāti.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form