Kristietībā gavēnis ir atturības un grēku nožēlas laiks, gatavojoties Lieldienām. Tas sākas Pelnu trešdienā - 40 dienas pirms Lieldienu svētdienas. Lielais gavēnis simbolizē tās 40 dienas, ko Pestītājs pavadījis tuksnesī lūgšanās un gavēnī pirms viņš devās pie cilvēkiem pasludināt labo vēsti.
Gavēņa laikā baznīca aicina ticīgos atturēties no laicīgām izpriecām, pilnīgāk ievērot Dieva un tuvākmīlestības likumus, kā arī meklēt Dieva žēlastību, lūdzoties un pieņemot Sv. Sakramentus.
Gavēņa laiks kristiešiem ir atsacīšanās laiks. Tā kā daudzi atsacīšanos no gaļas neuztver kā īpašu zaudējumu, cilvēks pats tiek aicināts izvēlēties aizliegumu, ko viņš uzskatīs par upuri. Tā, piemēram, ir cilvēki, kas gavēņa laikā atsakās no saldumiem vai citām baudvielām, piemēram, kafijas, savukārt citi izvēlas ierobežot pie televizora pavadīto laiku vai publisku pasākumu apmeklēšanu.
Saskaņā ar ļoti senu ieradumu divas nedēļas pirms Lieldienām baznīcās tiek aizsegti visi krucifiksi. To saprotam kā gandarīšanas zīmi, kas atgādina, ka mēs neesam cienīgi skatīt Dievu, kas mūsu dēļ uzņemas ciešanas un nāvi.
Tikšanās ar žurnālistiem notiks Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijā Mazajā pils ielā 2a plkst. 15:00.