Balvai par lielāko izgāšanos - Mērfija balvai - līdzās Labklājības ministrijai, "Parekss bankai" un Iekšlietu ministrijai izvirzīta arī Aizsardzības ministrija un nu jau pasaulslavenā "neļķu" meitene Aļina Ļebedeva.
Konkursa rīkotāji informēja, ka Aizsardzības ministrija pieteikta izgāšanās balvai sabiedrisko attiecību jomā, jo ministrija nav bijusi "savu uzdevumu augstumos par Audriņu lokatoru". Savukārt Aļinas Ļebedevas izvirzīšana Mērfija kategorijai komentārus neprasot. Viņa izvirzīta konkursa kategorijā, kas attiecas uz iekšpolitiku.

Mērfija balvai par lielāko izgāšanos jau izvirzīta Labklājības ministrija, "Parekss banka" par naudas reformas kampaņu, Iekšlietu ministrijas rīkotā akcija par policistu zemo algu.

"Parekss bankas" minētā akcija gan pieteikta arī Cicerona balvai. Vēl Cicerona balvai pieteikta akcija "Kvalitatīvākais Latvijas produkts", Naturalizācijas pārvaldes rīkotā akcija nepilsoņiem, kurā informācijas teltīs sniedza ziņas par pilsonības iegūšanas iespējām. "Parekss bankas" akcija par naudas reformu ieteikta Mēfija balvai, jo no tās neesot skaidrs ne tās mērķis, ne arī sniegta saprotama informācija, stāstīja konkursa rīkotāji.

Pagaidām nominācijā "Politika" pieteikts Ufe Elemans Jensens par Latvijas neatkarības atbalstīšanu, bet žurnālistikā izvirzīta Latvijas Radio raidījuma "Doma laukums" žurnāliste Tatjana Zandersone.

Pieteikti pagastu vadītāji, kā arī Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, sīkāk nekonkretizējot, informēja konkursa rīkotāji. Jau pirmajā pieteikumu iesniegšanas dienā Mērfija balvai pieteica Labklājības ministriju par neveiksmīgu otrā līmeņa pensiju idejas skaidrošanu.

Uz Ciceronu var cerēt Latvijas Nacionālā opera par Jaunās zāles atklāšanas kampaņu, Ceļu satiksmes drošības direkcija par reklāmu "Neļauj draugam braukt dzērumā", kā arī "Lauku Avīze" par latviešu klasikas filmu rādīšanas sponsorēšanu Latvijas Televīzijā.

Vislielāko interesi sabiedrībā izsauc izgāšanās jeb Mērfija balvas pretendenti un ieguvēji. Pēdējos gados šo balvu izpelnījies "Lattelekom", bet Mērfija goda diploma ieguvēji bija Daugavpils mērs Rihards Eigims un zviedru filmu producents Pols Holanders. Balvai par pārspīlējumiem reklāmā izvirzītas "Latvijas Ceļa", Tautas partijas un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK 2001.gada vēlēšanu kampaņas. Uz Mērfija balvu "Par jauniešu sociālo apziņu degradējošu konkursu" pretendēja arī izdevniecība "Vieda".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!