"Baltkom" norāda, ka, izvēršot darbību TV pakalpojumu tirgū, "Lattelecom" nodrošina apraidi raidorganizācijām par nesamērīgi augstiem tarifiem, vienlaikus tā pati apraides infrastruktūra tiek izmantota maksas programmu retranslēšanai.
Lai nodrošinātu vietējo TV programmu bezmaksas izplatīšanu, raidorganizācijas ir spiestas veikt maksājumus "Lattelecom" par savu programmu izplatīšanu, un pastāv pamatotas bažas, ka maksas programmu retranslēšana tiek subsidēta no bezmaksas televīzijas pakalpojumiem ar mērķi izspiest pārējos maksas TV operatorus no tirgus, uzskata operators. "Baltkom" arī uzsver, ka digitālās TV apraides nodrošinātājs "Lattelecom" jau atrodas dominējošajā stāvoklī fiksētās balss telefonijas, interneta un datu pārraides tirgū Latvijā.
"Baltkom" par sabiedrisko televīzijas programmu izplatīšanu nesaņem nekādu samaksu, un maksa netiek saņemta arī no komerciālajām raidorganizācijām, norāda operators. "Baltkom" uzskata, ka bezmaksas televīzijas pakalpojumu tirgus ir nošķirams no maksas televīzijas pakalpojumu tirgus. "Lattelecom" ir jāfinansē sava darbība šajos tirgos vienam no otra neatkarīgi, pretējā gadījumā "Lattelecom" kā tirgus dalībniekam ir neapšaubāmas priekšrocības, salīdzinot arī ar citiem tirgus dalībniekiem, kuri piedāvā abonenttelevīzijas pakalpojumus, norāda uzņēmums.
Baltkom komercdirektors Juris Ķezberis norāda: "Konkurences padome savā praksē jau ir norādījusi, ka viens no konkurences riskiem var būt pakalpojumu sasaistīšana, ja šādas darbības veic dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks. Sasaistot abus pakalpojumus Lattelecom nostiprina dominējošo stāvokli abos tirgos, kā rezultātā ilgtermiņa periodā patērētāji zaudēs no konkurences samazināšanās balss telefonijas pakalpojuma tirgū."
Jau vēstīts, ka arī telekompānija TV3 ir vērsusies KP, jo uzskata, ka "Lattelecom", ieviešot Latvijā virszemes apraidi ciparu formātā jeb digitālo TV, iespējams, ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū. Televīzija norāda, ka "Lattelecom" ir vienīgais tirgus dalībnieks – monopolists, kurš, izmantojot zemes raidītāju palīdzību, nodrošina televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā Latvijas teritorijā. ""Lattelecom" ir vienīgā iespējamā izvēle jebkurai televīzijai, kura raida vai tuvākajos gados raidīs virszemes digitālajā formātā Latvijā," norāda TV3.
Jau vēstīts, ka ciparu TV visā Latvijā kļuva pieejama februāra sākumā, un tajā pašlaik pieejami četri bezmaksas kanāli – LTV 1, LTV 7, TV5 un LNT, kā arī plašāks maksas saturs. LTV 7 no šā gada 1.marta pilnībā pāries uz ciparu apraidi, bet LTV 1 analogo apraidi Rīgā un 70 kilometru rādiusā ap Rīgu pārtrauks no 1.aprīļa, bet visā Latvijā - no 1.jūnija.
Savukārt TV3 paziņojusi, ka pagaidām vēl nepāries uz ciparu apraidi un turpinās strādāt analogajā tīklā.
Jau vēstīts, ka pāreju no analogās uz virszemes ciparu TV apraidi Latvijā realizē uzņēmums "Lattelecom" sadarbībā ar LVRTC, kurš ir šī projekta partneris infrastruktūras nodrošināšanā. Sākotnēji pāreju uz digitālo TV bija plānots realizēt līdz 2011.gada 1.decembrim, taču pērnā gada nogalē nolemts pāreju īstenot daudz īsākā laikā - jau šogad.
Pāreja uz ciparu TV Latvijā saistīta ar daudziem skandāliem un aizdomām par valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu. Valsts kontrole (VK) sagatavoja atzinumu, kurā apšaubīts gan Satiksmes ministrijas (SM) pirms gada rīkotā konkursa par ciparu TV ieviešanu godīgums, gan paustas bažas, ka līdz ar to ciparu TV ieviešanas izmaksas sadārdzinātas par 3,8 miljoniem latu.
Apšaubītajā konkursā aizpērn decembrī uzvarēja "Lattelecom", kas ciparu TV piedāvāja ieviest sadarbībā ar bēdīgi slavenajā "Kempmayer" shēmā iesaistīto uzņēmumu "Hannu Digital" (HD) . Nepilnu četru miljonu latu sadārdzinājumu VK skaidro ar HD iesaistīšanu. No VK atzinuma izriet - ja HD vietā ciparu apraidi Rīgā un apkārtnē nodrošinātu VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), izmaksas būtu lētākas.
VK bažas par SM rīkotā konkursa godīgumu saistītas ar faktu, ka tā nolikums, iespējams, speciāli rakstīts tā, lai bez HD pakalpojumiem nevarētu iztikt. Proti, nolikums prasīja, lai uzvarētājs īsā laikā nodrošina ciparu TV apraidi Rīgā un tās apkārtnē. Firma, kas to varēja izdarīt, bija HD. Tādējādi SM izsludinātā konkursa uzvarētājs varēja būt dalībnieks, kuram ar HD ir vienošanās par sadarbību. Konkursa norises brīdī tāda bija "Lattelecom".
Savukārt saistībā ar pirmo digitālās TV ieviešanas mēģinājumu, ko mēģināja īstenot "Kempmayer", vēl turpinās tiesvedība. Krimināllieta, kurā uz apsūdzēto sola sēž 20 personas, tai skaitā liela daļa saistītas ar Tautas partijas līderi Andri Šķēli, tiesai nodota 2007.gadā. Kopumā lieta ir apkopota 59 sējumos.
Digitālās televīzijas lieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonos latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
