Foto: LETA
Valsts funkciju izvērtēšanas darba grupas piedāvājums nākamajā gadā samazināt veselības nozares budžetu ir "vai nu nepieļaujama nekompetence vai bezkaunīgs cinisms", atzīst veselības ministrs Didzis Gavars.

"Rodas sajūta, ka darba grupa pretēji valdības ministru un Saeimā pārstāvēto politisko spēku redzējumam uzskata veselības nozari par jomu, kurai jāpiešķir līdzekļi nevis pēc vajadzībām, bet pēc pārpalikuma principa. Acīmredzami aiz skaitļiem netiek saredzēti dzīvi cilvēkus, kuri jau šobrīd saņem tikai veselības aprūpes minimumu. Ieteikums samazināt finansējumu veselības aprūpei ir uzskatāms par pilnīgu neizpratni par iedzīvotājiem nepieciešamajām pamatvajadzībām."

Viens no darba grupas piedāvātajiem priekšlikumiem paredz tieši veselības aprūpes finansējuma samazinājumu teju par 11 miljoniem latu, ko paredzēts iegūt, samazinot finansējumu, piemēram, kompensējamo medikamentu apmaksai, kas jau tā var tikt apdraudēta, atceļot pazeminātās PVN likmes medikamentiem, norāda Veselības ministrija.

Gavars uzsver, ka jau uzsāktās reformas, kas veicina racionālāku līdzekļu izmantošanu, veselības sistēmā ir jāturpina, bet rastais līdzekļu ietaupījums jānovirza pacientu ārstniecībai, kuri jau šobrīd nesaņem visu nepieciešamo veselības aprūpi.

Veselības ministrija uzskata, ka auditoru piedāvātie priekšlikumi nav atbalstāmi un sniegs detalizētu izvērtējumu par tiem. Tāpat ministrija nākamnedēļ Reformu vadības grupas sēdē iesniegs pamatojumu, lai nākamajā gadā finansējums veselības aprūpei netiktu samazināts.

Savukārt Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām
sadarbības organizācija "Sustento" izsaka "visdziļāko sašutumu" par funkciju auditoru ieteikumu samazināt valsts finansējumu kompensējamajiem medikamentiem par 7,4 miljoniem latu. "Šāds lēmums nozīmētu to, ka vairāk nekā 400 000 hroniski slimo cilvēku, kas slimo ar diabētu, astmu, sirds išēmisko slimību, hipertensiju, reimatoīdo artrītu un daudzām citām slimībām, vairs nespēs iegādāties ikdienā nepieciešamās zāles," norāda organizācija.

Organizācija atgādina, ka Latvijas valsts izdevumi kompensējamiem medikamentiem jau tagad ir zemākie Eiropā. "Izteikt priekšlikumu samazināt kompensējamo medikamentu budžetu apstākļos, kad veselības aprūpes augsto izmaksu dēļ pieaug hronisko slimnieku skaits, ir ne vien ciniska attieksme, bet pat graujoša bezatbildība pret Latvijas iedzīvotāju veselību," norāda "Sustento".

Organizācija uzsver, ka šogad Latvijā uz vienu iedzīvotāju zāļu iegādes kompensācijai tiek atvēlēti 32 lati, Lietuvā – 42 lati, savukārt Igaunijā – 46 lati, bet citās Eiropas Savienības valstīs – vidēji 224 lati gadā. Latvijas valsts kompensē tikai nelielu zāļu patēriņu – tikai 36%, iepretim citām Eiropas valstīm, kur publiskie fondi un veselības aprūpes budžets sedz pat 70 - 80%.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka veselības jomā funkciju auditori neredz iespējas īstenot taupības pasākumus valsts apmaksātajos veselības aprūpes pakalpojumos un sociālās drošības tīkla pasākumos.

Toties darba grupa uzskata, ka "nepieciešams rūpīgi izvērtēt kompensējamo medikamentu saņēmēju struktūru un medicīnisko preparātu nozīmēšanas veidu, tā lai saņēmējiem būtu iespēja izvēlēties lētāko ārstniecības medikamentu no visa to pieejamā klāsta". Mainot medikamentu kompensēšanas sistēmu, varētu ietaupīt 7,4 miljonus latu jeb 10,3%, aplēsuši auditori.

Tāpat, auditoru ieskatā, veselības jomā finanses var konsolidēt, ja, piemēram, koncentrē sporta medicīnas un infekcijas slimību ārstēšanas specifiskos pasākumus, novēršot pārklāšanos ar līdzīgām izdevumu pozīcijām dažāda tipa ārstniecības iestādēs, kā arī efektīvi un lietderīgi organizējot iepirkumus veselības aprūpes jomā. Uz sporta medicīnas rēķina darba grupa piedāvā ietaupīt 144 992 latu jeb 21%, bet infekcijas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē - 1,7 miljonus latu jeb 10%.

Arī neatliekamā medicīniskajā palīdzībā, darba grupas ieskatā, iespējams konsolidēt izdevumus par 852 001 latu jeb 3,5%, bet mazākas summas dažu tūkstošu latu apmērā - sabiedrības veselības dienestu pakalpojumos, medikamentu un materiālu iegādē, Krievijas militāro pensionāru aprūpē, e-veselībā un interešu izglītībā, kā arī veselības aprūpē amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Sašutumu un neizpratni par audita secinājumiem un priekšlikumiem jau izteikusi Iekšlietu un Kultūras ministrija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!