Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtais vēlētāju rosinātais likumprojekts par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem ir vērtējams negatīvi, uzskata Iekšlietu ministrija (IeM), kurai CVK bija lūgusi iesniegt atzinumu par šo likumprojektu.
IeM uzskata, ka likumprojektā piedāvātā procedūra un kārtība pilsonības piešķiršanai ir negatīvi vērtējama. "Principā ministrijas atzinums ir negatīvs," žurnālistiem pirmdien pastāstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
"Skaidrs, ka nav pieļaujama situācija, ka personai ir derīgs dokuments, kas ir nepilsoņa pase, bet paša tiesiskā statusa nav, taču persona lietotu tās tiesiskajam statusam neatbilstošu dokumentu. Tas ir ilglaicīgs process un radītu nenoteiktību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus Latvijas un būtu attiecīgi pretrunā ES saistībām," norādīja Pētersone-Godmane.
Pēc viņas teiktā, CVK iesniegtais likumprojekts arī pieļauj, ka Latvijas pilsonību iegūst personas, kurām nepilsoņa statuss iegūts nepamatoti, līdz ar to rastos jautājums, ko valstij darīt ar šo nepilsoņu grupu. "Piemēram, pašlaik ir tiesvedība par to, ka personai atņemts nepilsoņa statuss. Kas notiks tālāk ar šo personu grupu?" retotiski norādīja ministrijas amatpersona.
Tāpat šis likumprojekts skar dubulto pilsonību, kuru Latvija pagaidām nepieļauj. "Persona kā nepilsonis var iegūt Krievijas pilsonību, mums nezinot, tad mēs automātiski viņam iedodam Latvijas pilsonību. Taču Latvija neatļauj dubulto pilsonību. Turklāt pilsonība ir aktīvas personas vēlme iegūt pilsonību, bet šeit automātiski kļūsti par pilsoni," paskaidroja Pētersone-Godmane.
Tāpat rastos dīvaina situācija, ja, piemēram, cilvēks pēkšņi objektīvu iemeslu dēļ nenogādās valsts iestādēm atteikumu, ka viņš nevēlas kļūt par pilsoni, taču automātiski tiks uzskatīts par pilsoni, piebilda IeM valsts sekretāre.
Lai tehniski nodrošinātu pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem, piemēram, sakārtotu datubāzes, izgatavotu jaunas pases, valstij būtu nepieciešami būtiski budžeta līdzekļi, uzsvēra Pētersone-Godmane.
Viņa atgādināja, ka pašlaik pilsoņi, saņemot pases, maksā valsts nodevu, bet atbilstoši likumprojektam nepilsoņiem būtu attiecīga izziņa un viņi valsts nodevu nemaksātu. Tas valstij radītu vairākus miljonus latu lielus zaudējumus.
Jau vēstīts, ka arī Ārlietu ministrija, kurai CVK bija lūgusi sniegt atzinumu par vēlētāju iesniegto likumprojektu, secinājusi, ka tas nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu. ĀM norādīja, ka vēlētāju ierosinātie grozījumi Pilsonības likumā "var būt pretrunā starptautiski atzītajai Latvijas "de iure" nepārtrauktības doktrīnai, Latvijas konstitucionālajiem pamatiem, tiesību sistēmai un starptautiskajām saistībām".
Pašlaik CVK rīcībā esošajos Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas, Valsts prezidenta kancelejas, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras, Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskās fakultātes un Rīgas Juridiskās augstskolas atzinumos pausts viedoklis, ka likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā", visticamāk, nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē.
Satversmes 78.pants noteic, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tas ir nododams tautas nobalsošanai.
Vēl tiek gaidīti papildu saskaņojumi no tiesībsarga, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras un starptautisko tiesību eksperta Mārtiņa Paparinska.
CVK, pamatojoties uz atzinumiem, izlems, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu un vai par to rīkojama otrā parakstu vākšanas kārta.
Kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" savāktie paraksti pilsonības likuma grozījumam paredz, ka Latvijas pilsoņi no 2014.gada 1.janvāra būs visi nepilsoņi, kuri nebūs iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu. Pārejas noteikumos rosināts noteikt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nosūta cilvēkiem īpašu izziņu par kļūšanu par Latvijas pilsoņiem. No 2014.gada 1.janvāra nepilsoņu pases, uzrādot izziņu, tiek pielīdzinātas Latvijas pilsoņu pasēm. Pēc tam jānotiek pasu izsniegšanai.
Latvijā ir apmēram 312 tūkstoši nepilsoņu. Kopumā kopš 1995.gada, kad Latvijā sākās naturalizācija, Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemti 139 300 personu.