Otrdien, 17. novembrī, Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kārtējā kopsēdē tiks uzklausīti eksperti un vērtēta situācija ar Covid-19 izplatību valstī un no tā izrietošajām sekām. Pēc tam valdība varētu lemt par papildu ierobežojumiem. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neizslēdz, ka tas varētu skart izglītības iestādes, kur joprojām klātienē mācās 1.-6. klašu skolēni.
Pirmdien, 16. novembrī, preses konferencē pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes, Kariņš ar izteiktām bažām raksturoja situācijas attīstību.
"No valdības viedokļa turpinām vērot Covid-19 izplatību valstī, un skaitļi nav iepriecinoši. Īpaši tas, ka aizvien pieaug pozitīvo testu rezultātu īpatsvars no visiem testētajiem, kas norāda uz to, ka slimība ir plaši izplatījusies un izplatās. Valdība ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju ar mērķi pasargāt cilvēku veselību un dzīvības. Tāpēc ir ierobežojumi, kas ir galvenokārt vērsti uz pulcēšanās ierobežošanu. Tāpēc es vēlreiz aicinu cilvēkus pēc iespējas atlikt ciemošanos, ja tā nav pilnīgi nepieciešama. Atliekam tikšanos ar citiem cilvēkiem, ja tas nav pilnīgi nepieciešami. Jo vairāk mēs šajā laikā ierobežosim savu tiešo kontaktu skaitu, jo vairāk mēs katrs būsim darījuši, lai pārrautu Covid-19 transmisijas ķēdi. Mājas, darbs, svaigs gaiss, atgādinu vēlreiz. Distancēšanās, roku mazgāšana un maskas visur, kur tas nepieciešams," sacīja Kariņš pēc sadarbības sanāksmes, kas ir politiska formāta pasākums un kurā tiek pieņemti tikai politiski lēmumi.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kādus papildu ierobežojumus viņš pats uzskata par vajadzīgiem, ja jau rīt būs jālemj par ierobežojumu pastiprināšanu, Kariņš sacīja, ka otrdien valdība kopā ar Krīzes vadības padomi uzklausīs un vērtēs situāciju saistībā ar Covid-19.
"Mēs līdz šim esam dzirdējuši, ka diemžēl vēl pagājušā nedēļā vairāk nekā puse inficēšanās gadījumu avoti nav zināmi. No zināmiem tas notiek mājsaimniecībās, darba vietās. Mēs uzklausīsim un skatīsimies, ko un kā varētu, ja būs nepieciešamība, ierobežot, kur notiek pulcēšanās. Viena no tām vietām, ko jau minējusi veselības ministre, ir izglītības iestādes, kur joprojām klātienē mācās 1.-6. klašu skolēni, jo no socializēšanās viedokļa mazākiem bērniem ir svarīgas mācības klātienē. Laikam jautājums būs par risku, kas rodas klasē, kur tiešā veidā epidemioloģiskā nozīmē satiekas cik bērnu, tik mājsaimniecību, jo katrs bērns vīrusa ziņā uz skolu aiznes to, kas ir mājās. Mēs uzklausīsim ekspertu ieteikumus un skatīsimies, vai mums šajā virzienā vajag spert soļus. Neslēpšu, ka es visu laiku esmu no tiem, kas uzskata, ka labāk spert ātrāk soli uz priekšu, nevis nožēlot un iet nopakaļ. Es piekrītu, ka šis nav vienkāršs jautājums, jo ir apsverami aspekti no dažādiem viedokļiem. Iespējams, ka būs vēl kādi ierosinājumi. Es atbalstu visus priekšlikumus, kuri reāli var apturēt slimības izplatību," sacīja Kariņš.
Jau ziņots, ka pirmdienas rītā Latvijas Televīzijā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sacīja, ka otrdien valdība uzklausīs ekspertus un varētu lemt par vēl stingrākiem pasākumiem Covid-19 ierobežošanai.
"Ja iet tā, kā gāja šajās brīvdienās, nav izslēgts, ka ierobežojumi tiks papildināti," sacīja Viņķele.
Pilnīgi skaidrs, ka līdzšinējie ierobežojumi netiks mīkstināti, turpināja ministre. Viņa arī apstiprināja, ka "premjers ir ļoti nobriedis un gatavs lēmumam visu izglītību likt attālināti".
Visu noteiks cilvēku gatavība ievērot ierobežojumus un ekspertu ieteikumi. Striktāki ierobežojumi varētu skart skolas, veikalus, cilvēku pulcēšanos, atzina ministre. Kā piemēru viņa minēja Austriju, kur cilvēki nevar atrasties ārpus savām mājām bez nopietna iemesla.
Pēdējo divu nedēļu laikā novērojams pieaugums atklāto Covid-19 gadījumu skaitā vecuma grupā no 10 līdz 14 gadiem, medijiem pirmdien atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Viņš gan norādīja, ka minētie dati ir provizoriski, taču atzīmēja, ka straujākais pieaugums vērojams tieši 11 un 12 gadus vecu bērnu vidū.
Mediju brīfinga laikā Perevoščikovs arī atklāja, ka pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā konstatēti 2452 jauni inficēšanās gadījumi, kas ir par 25% vairāk nekā nedēļu iepriekš. Eksperts gan akcentēja, ka šāds pieaugums ir mazāks nekā, piemēram, oktobra pirmajā pusē, kad starp nedēļām novērots pat 57% liels pieaugums atklāto inficēšanās gadījumu skaitā.
Tāpat epidemiologs norādīja, ka Latvijas kumulatīvais 14 dienu saslimšanas rādītājs ir gandrīz trīs reizes mazāks nekā Eiropas Savienībā (ES). Proti, Latvijā šis rādītājs ir 230, savukārt ES - 603.
Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī veikti 2343 Covid-19 testi, reģistrēti 89 jauni saslimšanas gadījumi, liecina SPKC apkopotā informācija.
Trīs personas mirušas (viena persona vecuma grupā no 75 līdz 80, divas grupā no 85 līdz 90).
Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3,8%.
Latvijā kopā saslimušas 10 636 personas un 1515 izveseļojušās.
