Arī krievi Latvijā bija pakļauti čekas represijām, atgādina zinātnieks
Foto: LETA

Vēsturnieki, analizējot pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados ierosinātās krimināllietas par "noziegumiem" pret padomju varu, secinājuši, ka arī krievi Latvijā bija pakļauti Valsts drošības komitejas represijām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šonedēļ klajā nācis Latvijas Universitātes (LU) pētnieka, Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas dalībnieka, vēstures zinātņu doktora Ginta Zelmeņa apskats par politisko represiju īpatnībām okupētajā Latvijā divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos gados, ko paredzēts iekļaut plašākajā tā dēvēto "čekas maisu" pētījumā.

Pētījuma apskatā zinātnieks uzsver, ka Latvijā čekas represijām pakļauti bija ne tikai latvieši, bet arī krievi. Tāpat Zelmenis atgādina, ka divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos gados Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) VDK pārsvarā izmeklēja trīs noziegumu veidus.

Pirmkārt, tie bijuši "pretpadomju aģitācija un propaganda", kā arī "apzināti nepatiesi izdomājumi, kuri diskreditē Padomju valsts un sabiedrisko iekārtu". Šiem "noziegumiem" bijis izteikti politisks raksturs.

Otrkārt, tā bijusi bēgšana no PSRS, par ko varēja sekot apsūdzība ne tikai par nelegālu robežas šķērsošanu, bet atsevišķos gadījumos pat par "dzimtenes nodevību". Treškārt, tie bija ekonomiskie noziegumi - "kontrabanda", "nelikumīgas valūtas operācijas" un "spekulācija" - , kas PSRS likumos gan bija definēti kā noziegumi, bet faktiski vairumā gadījumu izpaudās kā privātas uzņēmējdarbības veikšana.

Ziņojumā ir analizētas tās krimināllietas, kas laikā no 1981. gada līdz 1986. gadam bija ierosinātas par "pretpadomju aģitāciju un propagandu", kā arī par "apmelojošu izdomājumu izplatīšanu, kuri diskreditē Padomju valsts un sabiedrisko iekārtu", un kuras izmeklēja LPSR VDK.

Kopumā par minētajiem politiskajiem "noziegumiem" laikā no 1981. līdz 1986. gadam Latvijā bija arestēti 18 cilvēki, pētījumā apskatā norāda vēsturnieks.

Sešpadsmit no šiem astoņpadsmit cilvēkiem bija latvieši, izņemot divus - Borisu Grezinu un Anatoliju Sokurenko, kuri pēc tautības bija attiecīgi krievs un ukrainis.

Minētais, kā raksta Zelmenis, atspēko reizēm publiski paustu versiju, ka krievi okupācijas laikā varēja teikt ko grib, nebaidoties par represijām. Turklāt sevišķa uzmanība šajā gadījumā jāpievērš Grezinam, kurš pēc izcelsmes bija krievs, iebrauca Latvijā jau okupācijas laikā, šeit dzīvodams patstāvīgi iemācījās latviešu valodu un pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma 1987. gada februārī atgriezās Latvijā un iesaistījās grupas "Helsinki-86" aktivitātēs, raksta Zelmenis.

Ar pilnu Ginta Zelmeņa pētījuma tekstu iespējams iepazīties šeit.

Kā ziņots, VDK datu pētniecībai komisija piesaistījusi ap divdesmit zinātņu doktorus vēsturē, socioloģijā, literatūrzinātnē, filozofijā, komunikācijas zinātnē un jurisprudencē.

Tāpat ziņots, ka pēc dažādiem konfliktiem valdība nolēma mainīt LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas padotību, no Tieslietu ministrijas nododot to Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).

Komisijas darbību IZM pārraudzībā nodrošina Latvijas Universitāte.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form