Lai gan Eiropas Savienība (ES) Stambulas konvenciju parakstīja jau 2017. gadā, tā joprojām nav ratificēta, jo dažas dalībvalstis to joprojām nav izdarījušas – tostarp arī Latvija. Trešdien EP deputāti pieņēma rezolūciju, ar kuru skubinās visas ES dalībvalstis tai pievienoties.
Visu dalībvalstu pievienošanās Stambulas konvencijai ir būtiska, jo tādējādi tiktu atbalstīta koordinēta pieeja, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm. Pētījumi liecina, ka ES katra trešā sieviete ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību, tā kļuvusi aktuālāka arī Covid-19 pandēmijas laikā un Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā. EP norāda, ka Stambulas konvencija būtu jāuztver kā minimālais standarts, kas nepieciešams dzimumā balstītas vardarbības izskaušanai.
Līdz 2022. gada septembrim konvenciju ir ratificējusi 21 dalībvalsts, taču to vēl nav izdarījušas Bulgārija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Lietuva un Latvija. Polija 2020. gadā paziņoja par nodomu izstāties no konvencijas, taču to vēl nav izdarījusi.
Nesen Stambulas konvenciju pieņēma arī Ukrainas parlaments.
Ko paredz konvencija
Konvecijā vardarbība pret sievietēm ir atzīta par cilvēktiesību pārkāpumu un sieviešu diskriminācijas veidu. Tā aptver dažādus ar dzimumu saistītas vardarbības pret sievietēm veidus, atsaucoties uz vardarbību, kas vērsta pret sievietēm tāpēc, ka viņas ir sievietes, vai vardarbību, kura viņas skar nesamērīgi.
Konvencija ļaus nonākt pie kopīgiem mehānismiem četrās jomās – vardarbības novēršana, cietušo aizsardzība, vainīgo saukšana pie atbildības, saistītas politikas īstenošana, tādējādi nodrošinot no vardarbības brīvu dzīvi sievietēm visā ES un ārpus tās.
Konvencijā arī ir definēta un noteikta kriminālatbildība par dažāda veida vardarbību pret sievietēm: psiholoģiska vardarbība, vajāšana, fiziska vardarbība, tostarp izvarošana, piespiedu laulības, sieviešu dzimumorgānu kropļošana, piespiedu aborti, piespiedu sterilizācija, kā arī seksuāla uzmākšanās. Savukārt valstīm jāiegulda izglītībā, ekspertu apmācībā un ārstēšanas programmās, kas paredzētas vainīgajiem, kā arī jāizveido piemēroti atbalsta un aizsardzības mehānismi cietušajiem.
EP nevienprātīgs
EP rezolūcijā pauž nožēlu, ka atsevišķas dalībvalstis izmanto Stambulas konvenciju politiskiem mērķiem un apņemas pievērsties dalībvalstu atrunām, iebildumiem un bažām, kā arī atspēkot konvencijas nepareizu interpretāciju, piemēram, sakot, ka tā izplata "destruktīvu gendera ideoloģiju", lai beigās visas ES iestādes konvenciju ratificētu.
Tāpat EP rezolūcijā stingri nosoda to, ka sešas dalībvalstis konvenciju vēl nav ratificējušas, un uzsver, ka ES pievienošanās konvencijai neatbrīvo dalībvalstis no ratifikācijas valsts līmenī. Tāpat tiek nosodīta pieaugošā pretestība pret konvenciju, ar to saistītās dezinformācijas kampaņas un citi pasākumi, kas tiek veikti atsevišķās dalībvalstīs, lai diskreditētu konvencijas nozīmību.
Vienlaikus EP arī pieļauj, ka pēc Stambulas konvencijas īstenošanas būtu jāveic likumdošanas pasākumi attiecībā uz kibervardarbību, nosakot kriminālatbildību par tiešsaistē izdarītiem ar dzimumu saistītas vardarbības aktiem.
Lai gan lielākoties EP deputāi debatēs otrdien pauda atbalstu konvencijai, tomēr seši deputāti no Francijas, Spānijas, Vācijas un Ungārijas ir noformulējuši atsevišķu viedokli, norādot, ka rezolūcijas mērķis ir piespiest ratificēt konvenciju, un tas apdraudot valstu suverenitāti, jo šie jautājumi esot tikai un vienīgi valstu kompetencē.
Deputāti vērš uzmanību, ka konvencijas piemērošanā būtu jāiekļauj dzimumu līdztiesības pieeja, krimināltiesību aktu pieņemšanā galvenā uzmanība būtu jāpievērš apsūdzētajam, nevis noziedzīgajai darbībai. Šāda subjektīva pieeja rada aizspriedumus pret vīriešiem un konvencija vairs nav juridiski saistoša tās neobjektivitātes un diskriminācijas dēļ. Konvencija praksē viktimizē sievietes un pastiprina stereotipus, ka vīrieši ir dominējoši un agresīvi, kā arī rada aizspriedumus un neuzticēšanos, padarot neiespējamu mierīgu līdzāspastāvēšanu ģimenē, pārliecināti deputāti.
Trešdien deputāti ar balsu vairākumu pieņēma rezolūciju. Tā tiks nosūtīta Eiropas Padomei, kuras uzdevums būs nodrošināt visu dalībvalstu pievienošanos Stambulas konvencijai.
Jau ziņots, ka 2021. gadā Satversmes tiesa norādīja, ka Stambulas konvencija atbilst Satversmei.
Savukārt jaunās valdības deklarācijā nav minēta Stambulas konvencijas ratifikācija, taču ir norādīts, ka valdība apņemas mazināt vardarbību, īpaši ģimenē, kā arī pret sievietēm un nepilngadīgo vidū, sekmējot prevenciju, koordināciju un sadarbību starp institūcijām, kā arī apkopojot datus par vardarbību tās novēršanai.
Tāpat valdība apņēmusies pilnveidot sociālās rehabilitācijas sistēmu vardarbības veicējiem.
