Šie trīs lielie valsts uzņēmumi kopumā nodarbina ap 15 000 strādājošo.
Kā žurnālistiem pēc tikšanās stāstīja Kalvītis, atalgojuma pieaugumam lielajos valsts uzņēmumos nevajadzētu pārsniegt inflācijas tempu.
Lielo valsts kompāniju vadītāji pēc tikšanās apliecināja gatavību pildīt premjera uzdevumu un pārskatīt turpmāko atalgojuma politiku.
LDz valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis žurnālistiem uzsvēra, ka dzelzceļš jau tā neizceļas ar strauju atalgojuma palielināšanu. Tas pēdējo divu gadu laikā audzis tikai par apmēram 20%.
Premjera uzstādījums liks rūpīgi pārskatīt un izvērtēt turpmākās iespējas un, ja atalgojums tiks palielināts, tas nepārsniegs inflācijas tempu. Netiek izslēgta arī darbinieku skaita efektivizēšana, norādīja Magonis.
LVM vadītājs Roberts Strīpnieks uzsvēra, ka LVM ir izveidojies par vienu no efektīvākajiem nozares uzņēmumiem Eiropā. Līdz šim uzņēmuma algu pieaugums neesot pārsniedzis 15%, tāpēc jau tagad esot grūti konkurēt ar citiem nozares uzņēmumiem, kur atalgojums aug 35% robežās.
Ievērojot uzstādījumu algas nepalielināt augstāk par inflācijas rādītājiem, LVM tagad būšot liels izaicinājums, kā saglabāt spējīgu darbinieku komandu.
Arī "Latvenergo" vadītājs Kārlis Miķelsons pauda atbalstu premjera uzstādījumam, vienlaikus pieļaujot, ka atsevišķam profesijām atalgojums tomēr varētu pieaugt straujāk nekā inflācijas rādītāji, jo ir jāņem vērā to specifika un pieejamība darba tirgū.
Kā ziņots, šodien Ministru kabinets vienojās nākamā gada budžetā nepalielināt valsts iestāžu darba algu fondu, līdz ar to ierēdņu atalgojums saglabāsies šā gada līmenī.
Par to žurnālistus informēja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP).
Patlaban tiek plānots, ka nākamā gada budžeta projekts valdībā varētu tikt skatīts 8.oktobrī, bet līdz ceturtdienai, 27.septembrim, visām ministrijām būs jāveic pārrēķini saistībā ar ieceri nepalielināt valsts iestāžu darba algu fondu. Tie apkopošanai jāiesniedz Finanšu ministrijā.
Šis lēmums attieksies tikai uz valsts tiešās pārvaldes iestādēm.