Funkciju izvērtēšanas procesā nav vērtētas un ņemtas vērā līdzšinēji īstenotās reformas un fiskālās konsolidācijas pasākumi starpnozaru līmenī, kā rezultātā atsevišķas nozares, funkcijas vai institūcijas varētu skart dubulta fiskāla ietekme, komentējot Funkciju izvērtēšanas darba grupas sniegtos priekšlikumus, uzsver Labklājības ministrijas (LM) speciālisti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdz ar to viņi skaidro, ka samazinājums šai gadījumā būtu iespējams tikai uz darbinieku skaita vai pakalpojumu apjoma samazināšanas rēķina un būtiski ietekmētu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, it īpaši reģionos.

Nav attaisnojami, ka visbūtiskākais finansējuma samazinājums ir skāris tās institūcijas, kuras jau ir veikušas strukturālās reformas.

Labklājības nozarē kā piemērs minams finansējums tehniskajiem palīglīdzekļiem, kam kopš 2008.gada pieejamais finansējums samazināts par 30%, un arī darba grupas priekšlikumi paredz turpmāku samazinājumu minētajam pakalpojumam, kas no līdzšinēji veikto strukturālo reformu un pakalpojuma rindu viedokļa nav konceptuāli atbalstāms, uzsver LM.

Funkciju audita ziņojumā arī norādīts, ka LM varētu ietaupīt nodarbinātības budžetā ap 7,4 miljoniem latu, pārskatot pabalstu apjomus un termiņus, kā arī sociālo pabalstu jomā ap 10 miljoniem latu. LM padotības iestādēs priekšlikums ir ietaupīt ap 278 176 latiem.

Attiecībā par papildus priekšlikumiem par alternatīvām valsts budžeta samazinājuma iespējamām LM atsaucas uz priekšlikumiem fiskālās konsolidācijas nodrošināšanai, kas ietver sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanu.

Pēc esošās situācijas analīzes LM ir izstrādājusi trīs variantus sociālās apdrošināšanas sistēmas darbībai nākotnē.

LM uzskata, ka finanšu samazinājumam var tikt virzīti tikai tādi pasākumi, kas ir izvērtēti, mazināti iespējamie riski to īstenošanai, kā arī novērsts tas, ka mehāniska samazinājuma rezultātā tiek būtiski pasliktināta iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāte un pieejamība. Tāpat jāievēro, lai lēmumi nav prettiesiski un netiek pārsūdzēti Satversmes tiesā.

LM arī uzskata, ka administratīvās kapacitātes nosacījumi visām valsts pārvaldes iestādēm nav vienoti un pamatoti, bet īstermiņa samazinājumi, panākot ātru fiskālo efektu, atstāj negatīvu ietekmi personai/sabiedrībai ilgtermiņā.

Apjomīgais valsts funkciju izvērtējums tiks nodots Finanšu ministrijai, kura šo informāciju izmantos darbā pie nākamā gada valsts budžeta projekta. Patlaban nav skaidrs, vai tiks ņemti vērā Valsts kancelejas ierosinājumi par iespējām samazināt izdevumus par kopumā gandrīz 80 miljoniem latu.

Vienlaikus ministrijas joprojām tiek aicinātas iesniegt arī alternatīvus piedāvājumus gaidāmajai izdevumu samazināšanai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form